Cik dārgs ir pārtikas grozs Eiropā? Latvija lētāko ES valstu vidū

Saskaņā ar 2026. gada vidus datiem Šveice ir dārgākā valsts Eiropā pārtikas iegādei. Tās pārtikas cenu indekss sasniedz 189,2 punktus, kas nozīmē, ka pārtika tur ir par 89,2% dārgāka nekā vidēji Eiropas Savienībā.

Aiz Šveices seko Islande, Norvēģija, Luksemburga un Dānija. No lielajām Eiropas ekonomikām visdārgākā ir Francija, kamēr Spānija ir vienīgā no piecām lielākajām ekonomikām, kur pārtikas cenas ir zem ES vidējā līmeņa.

Savukārt lētākā valsts Eiropā ir Moldova, bet Eiropas Savienībā zemākās pārtikas cenas reģistrētas Rumānijā. Tur pārtika ir aptuveni par trešdaļu lētāka nekā vidēji ES.

Kā uz šī fona izskatās Baltijas valstis?

"Numbeo" pārtikas cenu indekss Latvijā sasniedz 83,6 punktus. Tas ir augstāks nekā Lietuvā, kur indekss ir 81,4, bet būtiski zemāks nekā Igaunijā, kur tas sasniedz 95,5 punktus.

Arī 18 preču pārtikas groza izmaksas atspoguļo līdzīgu ainu:

• Latvijā tas izmaksā 59,6 eiro;
• Lietuvā – 58,7 eiro;
• Igaunijā – 70,4 eiro.

Salīdzinājumam, vidējais šāda groza izmaksu līmenis ES ir 69,84 eiro, bet Šveicē tas sasniedz 137,9 eiro.

Kas ietilpst analizētajā pārtikas grozā?

"Euronews" aprēķinā izmantots 18 produktu grozs, kurā ietilpst:

• piens (1 l);
• baltmaize (500 g);
• rīsi (1 kg);
• olas (12 gab.);
• vietējais siers (1 kg);
• vistas fileja (1 kg);
• liellopa gaļa (1 kg);
• āboli (1 kg);
• banāni (1 kg);
• apelsīni (1 kg);
• tomāti (1 kg);
• kartupeļi (1 kg);
• sīpoli (1 kg);
• salātu galviņa;
• ūdens (1,5 l);
• vīns (vidējas cenu kategorijas pudele);
• vietējais alus (0,5 l);
• importētais alus (0,33l).

Zemākas cenas nenozīmē lielāku pieejamību

Eksperti uzsver, ka zemākas cenas automātiski nenozīmē, ka iedzīvotājiem pārtika ir vieglāk pieejama.

Piemēram, Rumānijā pārtika ir viena no lētākajām Eiropā, tomēr mājsaimniecības pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem tērē vairāk nekā 23% no sava budžeta. Līdzīga situācija ir arī Bulgārijā.

Kāpēc cenas tik ļoti atšķiras?

Tuskijas Universitātes asociētā profesore Ilarija Benedeti skaidro, ka pārtikas cenu atšķirības nosaka ne tikai pašu produktu izmaksas. "Pārtikas cena veikalā ir tikai daļēji saistīta ar pašu pārtiku. To veido arī algas, enerģijas izmaksas, telpu noma, transports un nodokļi, kas turīgākajās valstīs ir ievērojami augstāki," viņa sacīja.

Eksperti kā galvenos cenu veidojošos faktorus min:

• darbaspēka izmaksas;
• degvielas un enerģijas cenas;
• transporta izmaksas;
• nodokļus;
• lauksaimniecības ražīgumu;
• mazumtirdzniecības tirgus struktūru;
• iedzīvotāju pirktspēju.

Īpaši nozīmīgs pēdējos mēnešos bijis degvielas cenu kāpums. Benedeti izceļ, ka dīzeļdegvielas cena ES no februāra beigām līdz septembra beigām pieaugusi no 1,59 līdz 2,24 eiro litrā.

Viens no uzskatāmākajiem piemēriem ir arī baltmaize. Saskaņā ar "Numbeo" datiem 500 gramu baltmaizes kukulis Dānijā vidēji maksā 3,18 eiro, kamēr Bulgārijā – vien 1,02 eiro.