Inflācija spiež taupīt, taču eiropieši neatsakās no koncertiem un restorāniem

Vislielāko daļu no Eiropas mājsaimniecību budžeta joprojām veido izdevumi par mājokli, komunālajiem pakalpojumiem, pārtiku un transportu, apraksta "Euronews".

Situāciju sarežģī arī inflācija. Eirozonā tā sasniegusi 3,3%, bet enerģijas cenas gada laikā pieaugušas par 14,3%. Tieši komunālie maksājumi, degviela, īre un pārtika pēdējos gados bijuši vieni no galvenajiem cenu pieauguma virzītājiem.

Lai gan pirmā reakcija uz cenu kāpumu varētu šķist tēriņu samazināšana visās jomās, statistika rāda pretēju tendenci.

Laikā no 2025. gada janvāra līdz 2026. gada janvārim Eiropas iedzīvotāji lielāku daļu savu izdevumu novirzīja atpūtai, sportam un kultūrai. Šīs kategorijas īpatsvars mājsaimniecību budžetos pieauga par 1,2 procentpunktiem. Pieauguši arī tēriņi restorāniem, viesnīcām un naktsmītnēm, kā arī izglītībai.

Eksperti uzskata, ka tas liecina par iedzīvotāju vēlmi saglabāt dzīves kvalitāti, neskatoties uz finansiālo spiedienu. Faktiski daudzi eiropieši nevēlas atteikties no ceļojuma, koncerta, sporta aktivitātēm vai vakariņām ārpus mājām, pat ja ikdienā jāmeklē iespējas ietaupīt citviet.

Lai līdzsvarotu budžetu, mājsaimniecības samazinājušas tēriņus vairākās citās kategorijās. Transportam atvēlētās izdevumu daļas īpatsvars gada laikā samazinājās par 0,4 procentpunktiem. Tāpat mazāk līdzekļu atvēlēts sakaru un informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem.

Pēc analītiķu domām, tas norāda, ka cilvēki cenšas optimizēt regulāros maksājumus, lai vairāk naudas paliktu personīgajām vajadzībām un labsajūtai.

Tomēr šāda izvēles brīvība nav vienlīdz pieejama visiem.

"Eurostat" norāda, ka zemāku ienākumu mājsaimniecības daudz biežāk spiesti lielāko budžeta daļu novirzīt pārtikai, enerģijai un mājokļa izdevumiem. Šīm ģimenēm iespējas palielināt tēriņus izklaidei vai atpūtai ir ievērojami ierobežotākas. Savukārt vidējo un augstāko ienākumu grupās cilvēki biežāk spēj pārkārtot savu budžetu, samazinot mazāk svarīgus izdevumus un saglabājot aktivitātes, kas veicina dzīves kvalitāti.

Analītiķi secina, ka Eiropas patērētāju uzvedība pēc augstās inflācijas perioda kļuvusi daudz pārdomātāka. Mūsdienās ekonomiskā noturība vairs nenozīmē tikai mazāk tērēt. Tā arvien vairāk nozīmē apzināti izvēlēties, kam naudu novirzīt, lai pat sarežģītos ekonomiskajos apstākļos saglabātu sev svarīgās dzīves kvalitātes sastāvdaļas.