Inflācija bremzējas, bet ECB vēl nesteidzas atteikties no likmju celšanas

Lai gan jaunākie dati rāda, ka inflācijas spiediens pakāpeniski sarūk un pietuvojas centrālās bankas noteiktajam 2% mērķim, energoresursu cenu pieaugums joprojām rada bažas par iespējamu inflācijas atjaunošanos.

Pašlaik ticamākais scenārijs ir, ka ECB 23. jūlija sanāksmē procentu likmes saglabās nemainīgas.

Tomēr tas nenozīmē, ka likmju celšanas cikls ir pilnībā noslēdzies.

Purgailis norāda, ka pamatinflācija jūnijā samazinājās līdz 2,4 % un ir tikai nedaudz virs ECB noteiktā 2 % inflācijas mērķa. Savukārt pakalpojumu inflācija saruka līdz 3,2 %, kas ir zemākais līmenis kopš perioda pirms Irānas kara.

Tomēr situāciju sarežģī energoresursu cenu attīstība. Pēdējā laikā pieaugušas gan naftas, gan dabasgāzes cenas, un tas var atjaunot inflācijas spiedienu tuvākajos mēnešos.

Tieši tādēļ, pēc ekonomista vērtējuma, septembra sanāksmē joprojām saglabājas augsta iespējamība, ka ECB varētu paaugstināt procentu likmes vēl par 25 bāzes punktiem līdz 2,5%.

Purgailis norāda, ka tuvāko mēnešu inflācijas dati būs izšķiroši. Ja cenu kāpums turpinās mazināties un energoresursu sadārdzinājuma ietekme izrādīsies ierobežota, ECB varētu atturēties no papildu likmju paaugstināšanas. Savukārt augstāka inflācija augustā vai noturīgs enerģijas cenu kāpums varētu kļūt par argumentu vēl vienam likmju pieaugumam.

Tādēļ galvenā intriga šobrīd vairs nav par jūlija sanāksmi, kurā izmaiņas nav gaidāmas, bet gan par septembri, kad ECB rīcībā būs vairāk datu par inflācijas un ekonomikas attīstību eirozonā. Pašlaik ticamākais scenārijs, pēc ekonomista vērtējuma, joprojām ir vēl viens 0,25 procentpunktu likmju paaugstinājums.