No diviem prezidentiem līdz riskam palikt ārpus Saeimas. ZZS gatavojas izšķirošām vēlēšanām

"Zaļo un zemnieku savienība" tika izveidota 2002. gadā, kad, gatavojoties 8. Saeimas vēlēšanām apvienojās Latvijas Zemnieku savienība un Latvijas Zaļā partija. Vēlāk tika noslēgts sadarbības līgums ar partiju "Latvijai un Ventspilij" un Liepājas partiju. Jaunizveidotais politiskais spēks Saeimā ieguva 12 mandātus un nonāca valdībā. ZZS tika ievēlēti arī visos pārējos Saeimas sasaukumos, un, lai gan tie bijuši pārstāvēti gandrīz visās valdībās, premjera amats "zaļzemniekiem" uzticēts tikai divas reizes.

Pirmo reizi par premjera partiju ZZS kļuva 2004. gadā, kad par valdības vadītāju apstiprināja Induli Emsi. Tikai pāris nedēļas pēc Emša stāšanās amatā Latviju uzņēma NATO, un drīz vien arī Eiropas Savienībā. Valdības darbs pirms tam bija ļoti saspringts, jo kavējās nepieciešamo likumu pieņemšana.

Otro reizi pie valdības vadīšanas ZZS tika 2016. gadā. Pēc Laimdotas Straujumas atkāpšanās par premjeru kļuva Māris Kučinskis.

No ZZS rindām nākuši vairāki Saeimas priekšsēdētāji un divi Valsts prezidenti.

Pirms 10. Pēc Saeimas atlaišanas "zaļzemnieki", kuriem bija izdevies sasniegt savu labāko rezultātu un iegūt 22 mandātus, panāca, ka Valsts prezidenta amatā tiek ievēlēts Saeimas deputāts Andris Bērziņš. Jāatgādina, ka tieši ZZS bija viens no iemesliem, kāpēc prezidents Valdis Zatlers ierosināja parlamenta atlaišanu. Viņam nebija pieņemams, ka valdības partija – ZZS – daudzos svarīgos balsojumos bija uz vienu roku ar opozīciju.

Pēc 11. Saeimas vēlēšanās ZZS deputātu skaits bija sarucis līdz 13 un viņi uz pāris gadiem nonāca opozīcijā, jo Zatlers ar savu Reformu partiju un sabiedrotajiem ZZS atstāja ārpus valdošās koalīcijas, to pamatojot ar cīņu pret oligarhiem.

Nākamajā sasaukumā – 12. Saeimā, kurā "zaļzemniekiem" bija 21 mandāts, Valsts prezidenta amatā ievēlēja ZZS pārstāvošo aizsardzības ministru Raimondu Vējoni.

Nepārliecinošs bija starts 13. Saeimas vēlēšanās. Paši sevi nosaucot par "labo darbu čempioniem" un ar līdzšinējo valdības vadītāju Kučinski kā premjera amata kandidātu, ZZS Saeimā ieguva tikai 11 vietas. Vēlēšanās uzvarējušās partijas ZZS ierādīja vietu opozīcijā, novelkot "sarkanās līnijas".

Četri gadi opozīcijā apvienībai bija sarežģīts pārbaudījums. Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, pēc 20 gadu kopdzīves izjuka Zaļo un Zemnieku savienības politiskā laulība. Apvienību pameta Liepājas partija un Zaļā partija.

Zemnieku savienība izveidoja jaunu apvienību kopā ar Sociāldemokrātisko strādnieku partiju, bet saglabāja veco nosaukumu – ZZS – un atgriezās pie izvēles par premjera amata kandidātu nosaukt Aivaru Lembergu.

Pēc vēlēšanām, kurās ZZS ieguva 16 vietas, tā jau atkal nonāca opozīcijā, kad "Jaunā Vienotība" izveidoja valdību ar "Apvienoto sarakstu" un Nacionālo apvienību. Tiesa gan, šī koalīcija izjuka, nenostrādājusi pat gadu. Un valdībā ZZS atgriezās, kad par kopāstrādāšanu Evikas Siliņas vadībā vienojās visi trīs politiskie spēki, kuri nodrošināja Edgara Rinkēviča ievēlēšanu par Valsts prezidentu.

Tomēr arī jaunā koalīcija visu pilnvaru laiku nespēja nostrādāt. Siliņas valdības beigas ievadīja ZZS lēmums atbalstīt izstāšanos no Stambulas konvencijas, lai gan iepriekš "zaļzemnieki" bija balsojuši par šīs starptautiskās vienošanās ratificēšanu.

Pēc Siliņas valdības demisijas ZZS nu jau ir daļa no Andra Kulberga vadītās četru partiju koalīcijas. To veidojot, bija tikai viena "sarkanā līnija".

Tagad par vēlētāju balsīm ZZS cīnās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini kā premjera amata kandidātu. Viņš ir pirmais numurs Rīgas sarakstā. Vidzemē ar pirmo numuru startē Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Zemgalē – labklājības ministrs Reinis Uzulnieks, Latgalē – Saeimas deputāts Kaspars Melnis. Savukārt Kurzemē saraksta līderis ir zemkopības ministrs Uldis Augulis, bet otrais numurs atvēlēts Aivara Lemberga dzīvesbiedrei Kristīnei Lembergai.

Priekšvēlēšanu programmā, kam dots nosaukums "Tradicionālās vērtības un moderni risinājumi", ZZS apņemas četru gadu laikā panākt iekšzemes kopprodukta izaugsmi vismaz par diviem procentiem virs Eiropas Savienības vidējā līmeņa. ZZS arī sola, ka līdz 2030. gadam minimālā alga būs 1250 eiro, vidējā alga – 2500 eiro, vidējā pensija 1000 eiro, bet bērna piedzimšanas pabalsts būs 2000 eiro apmērā.

Vai šos solījumus būs iespēja pildīt, droši apgalvot nevar. Partiju reitingi liecina, ka apvienība varētu arī nepārvarēt piecu procentu barjeru. Tādā gadījumā tā būtu pirmā reize, kad "zaļzemnieki" paliktu ārpus Saeimas.