Ekonomiskās prognozes nav rožainas; ECB varētu atkal celt likmes
Cerības uz Irānas karu kā neilgu konfliktu ar ātri pārejošajām sekām izplēn arvien vairāk. Latvijas Bankā atzīst, ka tālākās ekonomiskās prognozes nav rožainas, un Eiropas Centrālā banka varētu atkal celt procentlikmes.
Ekonomikas ziņu virsrakstos pēdējās dienās maz iepriecinoša. Inflācija atkal sasniedz sen nebijušus augstumus, uzņēmumu un patērētāju pārliecība tādā paša tempā dodas pretējā virzienā. Nu jau mēnesi ilgstošais Irānas karš parādījis, cik liela ietekme var būt vienam mazam jūras šaurumam.
Tagad, šķiet, visi esam iemācījušies, ka Hormuzs ir viens no svarīgākajiem globālajiem tirdzniecības ceļiem. Zem sitiena ne tikai nafta un gāze, kam jau tā ir niķis sadārdzināt visu pārējo, bet arī minerālmēsli, dažādās ķīmiskās izejvielas, sērs, sērskābe, daudzās jomās kritiskais hēlijs. Tas viss tālāk kā pa ķēdīti caurstrāvo pārējo tautsaimniecību.
Pagaidām Irānas kara ietekmi uzskatāmi, tā teikt, acu priekšā, pamatā joprojām redzam tikai benzīntankos, degvielas cenās. Skaidrs gan, ka viss iepriekš minētais jau sācis pamazām velties cauri arī plašākai ekonomikai. Gan tieši, gan pastarpināti.
Tiešā ietekme ir cenās un piegāžu ķēdēs, pastarpinātā – prātos. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā atzīst, ka ir milzīga nenoteiktība.
"Inflācijas risks, IKP samazināšanās risks, kopējā ekonomiskās situācijas pasliktināšanās. Uzņēmējiem ir ļoti daudz jautājuma zīmju. Tā neskaidrība ir augsta. Mēs arī no savas puses neredzam, kā tos prātus varētu nomierināt. Visi nedaudz apstājas. Iepauzē. Skatās, ko darīsim."
Un skatās arī, ko darīs Eiropas Centrālā Banka. Vai Frankfurtē nolūkā bremzēt kāpjošo inflāciju atkal cels procentlikmes. Rūgtas zāles, ko jau pieredzējām pēdējos gados. Lai apturētu cenu kāpumu, centrālie baņķieri pēc būtības norauj stopkrānu visai tautsaimniecībai, sadārdzinot aizdevumus un slāpējot visa veida ekonomisko aktivitāti.
Latvijas Bankas viceprezidente "tv3.lv" raidierakstā "Piķis un ģēvēlis!" atzina, ka tās nav labas zīmes, ko redzam ar inflāciju. Jo sevišķi lielajās eiro zonas valstīs, kas uzreiz velk sev līdzi visa bloka vidējo cenu kāpuma radītāju.
Lai arī vēl nekādi monetārās politikas lēmumi nav sekojoši, euribor likmes jau aizskrējušas pa priekšu. Nepatīkamas ziņas tiem, kuriem drīzumā jāpārskata kredītu procentmaksājumu apmērs.
"Finanšu tirgi jau ceno, ka likmes varētu celties. Skatīsim, monitorēsim, no sēdes uz, bet prognozes nav rožainas. To es varu atzīt, jā."
Nākamā Eiropas Centrālās Bankas sanāksme par monetāro politiku gaidāma aprīļa beigās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
