Zinātnieki iesaka atteikties no pulksteņa grozīšanas un palikt pie ziemas laika

Sezonālā laika maiņa tika ieviesta Pirmā pasaules kara laikā, lai taupītu enerģiju, bet plašāk atgriezās 20. gadsimta 70. gados. Tomēr pēdējos gados arvien vairāk uzmanības pievērsts šīs prakses iespējamajai ietekmei uz veselību.

Britu Kolumbijas Universitātes psihiatrijas profesors Reimonds Lams norāda, ka atteikšanās no pulksteņa grozīšanas neatrisina visus jautājumus.

"Atteikšanās no laika maiņas atrisina vienu problēmu, taču rada citu jautājumu – pēc kura laika mums dzīvot visu gadu?" viņš sacīja.

Pēc viņa vadītā pētījuma autoru domām, lēmums par to, kuru laiku saglabāt pastāvīgi, var ietekmēt sabiedrības veselību ilgtermiņā.

Kāpēc ziemas laiks tiek uzskatīts par veselīgāku?

Pētnieki norāda, ka cilvēka bioloģiskajam pulkstenim īpaši svarīga ir rīta gaisma.

"Pierādījumi veselības jomā liecina par labu standarta laikam, lielā mērā tādēļ, ka rīta gaisma ir svarīga mūsu bioloģiskajiem ritmiem, miegam un garastāvoklim," skaidro Lams.

VIDEO: Vai jāizbeidz pulksteņu grozīšana ziemā un vasarā? Iedzīvotāji izsaka savu viedokli

Ja visu gadu tiktu saglabāts vasaras laiks, saullēkts ziemā iestātos vēlāk. Tas nozīmētu, ka vairāk cilvēku uz darbu vai skolu dotos tumsā.

Kanādas Simona Freizera Universitātes psiholoģijas profesors Ralfs Mistlbergers uzsver, ka rīta gaisma palīdz cilvēka organismam sinhronizēties ar diennakts ritmu.

"Mūsu bioloģiskajiem pulksteņiem nepieciešama rīta gaisma, lai tie būtu saskaņoti ar 24 stundu diennakti. Pastāvīgs vasaras laiks šo gaismu pārbīda par stundu vēlāk laikā, kad ziemas rīti jau tā ir visdrūmākie," viņš norāda.

Kas notiek ar organismu?

Pētījuma autori skaidro, ka rīta gaisma palīdz mazināt miegainību, uzlabo modrību, miega kvalitāti un garastāvokli.

Savukārt ilgstoša dzīvošana pēc vasaras laika ziemas mēnešos varētu radīt lielāku neatbilstību starp cilvēka bioloģisko ritmu un ikdienas grafiku.

Eksperti gan atzīst, ka arī vasaras laikam ir savi plusi. Gaišāki vakari var veicināt fiziskās aktivitātes, sociālo dzīvi un dažas ekonomiskās aktivitātes.

Vankūveras Piekrastes veselības dienesta ārste Aleksandra Čoi uzsver, ka laika izvēle nav tikai tehnisks jautājums. Pēc viņas domām, ja valstis tomēr izvēlētos saglabāt vasaras laiku visu gadu, būtu nepieciešami papildu pasākumi, piemēram, drošāka satiksme tumšajos rītos, elastīgāks darba un mācību sākuma laiks, kā arī ciešāka miega un mentālās veselības uzraudzība.

Lai gan Eiropas Savienībā vairākkārt diskutēts par sezonālās laika maiņas atcelšanu, vienošanās par to, vai visām valstīm būtu jāpāriet uz pastāvīgu vasaras vai ziemas laiku, joprojām nav panākta. Tāpēc arī šogad oktobra pēdējā svētdienā pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu atpakaļ.