Vīzu un ieceļošanas ierobežojumus agresorvalstu pilsoņiem plāno saglabāt līdz 2027. gada beigām

Spēkā esošie noteikumi paredz šos ierobežojumus līdz 2026. gada 31. decembrim. Jaunais noteikumu projekts pēc būtības un satura saglabā pašreizējo regulējumu, tai skaitā izņēmumus noteiktām personu kategorijām.

Ierobežojumu termiņa pagarināšanu ĀM pamato ar ilgstošo militāro konfliktu Ukrainā un tā sekām, neprognozējamo ģeopolitisko situāciju reģionā, kā arī vajadzību stiprināt Latvijas iekšējo drošību, sabiedrisko kārtību un starptautiskās attiecības.

ĀM atzīmē, ka no 2022. gada februāra Latvijā ir ieviesta ne tikai pastiprināta migrācijas kontrole un dažādu pārbaužu veikšana, bet arī noteikti citi ieceļošanu Latvijā ierobežojoši pasākumi, kas nav pretrunā ar kopējo vīzu politiku.

Noteikumu projekts paredz, ka Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs pieņems vīzu pieteikumus no Krievijas pilsoņiem, kuri ir Latvijas valstspiederīgo ģimenes locekļi – laulātie, laulāto nepilngadīgie bērni, vecāki, vecvecāki, bērni, mazbērni, kā arī apgādībā, aizgādnībā vai aizbildnībā esošās personas.

Iecerēts, ka pārstāvniecības pieņems vīzu pieteikumus arī no Krievijas pilsoņiem, kuri ir Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstu vai Šveices valstspiederīgo ģimenes locekļi, personām, kuru ieceļošana saistīta ar humāniem apsvērumiem, un personām, kuras ieguvušas uzturēšanās tiesības Latvijā un kurām ieceļošanai nepieciešama vīza.

Savukārt no Baltkrievijas pilsoņiem pārstāvniecības pieņems ilgtermiņa vīzu pieteikumus. Tiem Baltkrievijas pilsoņiem, kuri pieprasa vīzu saskaņā ar ES Vīzu kodeksu, noteikumu projekts paredz konkrētas personu kategorijas.

Tās ietver Latvijas valstspiederīgo ģimenes locekļus – laulātos, laulāto nepilngadīgos bērnus, vecākus, vecvecākus, bērnus, mazbērnus, brāļus, māsas, kā arī apgādībā, aizgādnībā vai aizbildnībā esošās personas.

Vīzu pieteikumus pieņems arī no to Baltkrievijas valstspiederīgo ģimenes locekļiem, kuriem ir derīgas uzturēšanās tiesības Latvijā. Šajā kategorijā ietilpst laulātie, laulāto nepilngadīgie bērni, vecāki, vecvecāki, bērni, mazbērni, brāļi, māsas, kā arī apgādībā, aizgādnībā vai aizbildnībā esošās personas.

Vīzu pieteikumus saskaņā ar Vīzu kodeksu pārstāvniecības pieņems arī no Baltkrievijas pilsoņiem, kuri ir ES, EEZ valstu vai Šveices valstspiederīgo ģimenes locekļi vai kuru ieceļošana saistīta ar humāniem apsvērumiem.

Šīs kategorijas aptver arī transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbiniekus, kravas vai tehnisko reisu apkalpi, kas ierodas Latvijā, pildot darba pienākumus, un jūrniekus, kuriem jānokļūst darbavietā uz kuģa vai jāatgriežas no tā.

Tāpat noteikumu projekts paredz vīzu pieteikumu pieņemšanu no Latvijā akreditētajiem vai nosūtītajiem Baltkrievijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem. Pieteikumus pieņems arī no Baltkrievijas diplomātiskajiem kurjeriem vai "ad hoc" diplomātiskajiem kurjeriem, kuri uzrāda oficiālu dokumentu ar norādi uz viņu statusu un diplomātiskā pasta paku skaitu, kā arī personām, kuras dodas īstermiņa komandējumā uz Baltkrievijas vēstniecību Latvijā tehniskā atbalsta nodrošināšanai.

Par humāniem apsvērumiem ĀM anotācijā min, piemēram, tuva radinieka smagu slimību vai bēres, apdraudējumu personas drošībai un gadījumus, kad persona ar Latvijas tiesas pavēsti saņēmusi aicinājumu piedalīties tiesas sēdē. Ministrija norāda, ka katrs pieteikums ir rūpīgi jāizvērtē individuāli.

Noteikumu projekts nosaka Krievijas pilsoņu kategorijas, kurām Valsts robežsardze varēs atļaut ieceļot Latvijā, šķērsojot Latvijas ārējo robežu. Plānots, ka pirms tam iestādes veiks visas vajadzīgās pārbaudes, tai skaitā valsts drošības iestādes savas kompetences ietvaros veiks arī papildu pārbaudi.

Šīs kategorijas ietver Latvijas, ES, EEZ valstu vai Šveices uzturēšanās atļauju turētājus un Šengenas līguma dalībvalstu ilgtermiņa vīzu turētājus.

ĀM šo personu iekļaušanu noteikumu projektā pamato ar Šengenas Robežu kodeksa nosacījumiem par tranzītu uz dalībvalsti, kas izsniegusi uzturēšanās atļauju vai ilgtermiņa vīzu. ĀM uzsver, ka Šengenas Robežu kodekss neuzliek dalībvalstij pienākumu ļaut ieceļot trešās valsts valstspiederīgajam ar citas Šengenas līguma dalībvalsts izsniegtu īstermiņa vīzu.

No Krievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši vīzu saskaņā ar Vīzu kodeksu, Valsts robežsardze varēs atļaut ieceļot Latvijas valstspiederīgo ģimenes locekļiem – laulātajiem, laulāto nepilngadīgajiem bērniem, vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem, kā arī apgādībā, aizgādnībā vai aizbildnībā esošajām personām. Šī kategorija ietver arī ES, EEZ valstu vai Šveices valstspiederīgo ģimenes locekļus.

Valsts robežsardze varēs atļaut ieceļot arī Krievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši vīzu saskaņā ar Vīzu kodeksu un ir transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbinieki, kravas vai tehnisko reisu apkalpe, kas ierodas Latvijā vai izbrauc no tās, pildot darba pienākumus. Ar šādu vīzu ieceļošanu varēs atļaut arī jūrniekiem, kuriem jānokļūst darbavietā uz kuģa vai jāatgriežas no tā, un personām, kuru ieceļošana saistīta ar humāniem apsvērumiem.

Tāpat Valsts robežsardze varēs atļaut ieceļot Krievijas pilsoņiem, kuri ir Latvijā akreditētie vai nosūtītie Krievijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki un viņu ģimenes locekļi, diplomātiskie kurjeri vai "ad hoc" diplomātiskie kurjeri, kuri uzrāda oficiālu dokumentu ar norādi uz viņu statusu un diplomātiskā pasta paku skaitu, kā arī personām, kuras dodas īstermiņa komandējumā uz Krievijas vēstniecību Latvijā tehniskā atbalsta nodrošināšanai.

Ieceļošanu varēs atļaut arī Krievijas pilsoņiem, kuri ir Krievijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki un šķērso Latviju tranzītā oficiālo funkciju veikšanai, un viņu ģimenes locekļiem. Izņēmums aptvers arī Krievijas pilsoņus, kuri šķērso Latviju tranzītā un dodas īstermiņa komandējumā uz Krievijas vēstniecību uzņemošajā valstī tehniskā atbalsta nodrošināšanai.

ĀM skaidro, ka no personām, kuras neatbildīs kādai no noteikumu projektā noteiktajām kategorijām, vīzu pieteikumus nepieņems un tām atteiks Latvijas ārējās robežas šķērsošanu. Saskaņā ar anotāciju šādas personas uzskatīs par personām, kas rada apdraudējumu Latvijas politikai un iekšējai drošībai atbilstoši Šengenas Robežu kodeksam.

Noteikumu projekts paredz iespēju ierobežojumu termiņu atcelt, pagarināt vai saīsināt, izvērtējot ietekmi uz Latvijas iekšējo drošību, sabiedrisko kārtību un starptautiskajām attiecībām no Krievijas vai Baltkrievijas puses.