Vai cilvēki kļūst mazāk radoši, kļūstot vecākiem? Pētījums atklāj pārsteidzošu atklājumu
Palūdziet piecgadīgam bērnam uzzīmēt attēlu, un viņš gandrīz instinktīvi ķersies pie otas, bet palūdziet pieaugušajam darīt to pašu, un viņš bieži vilcināsies un kautrēsies. Tagad pētnieki apgalvo, ka zina, kāpēc, vēsta "The Guardian".
Lai gan tiek plaši pieņemts, ka bērni ir radošāki nekā pieaugušie, jauns pētījums apstrīd šo uzskatu, atklājot, ka pieaugušie radošos uzdevumos pārspēj pirmsskolas vecuma bērnus, bet parasti jūtas mazāk pārliecināti un nemierīgāki.
Pētījuma vecākais autors Dr. Matiass Benedeks Grācas Universitātē Austrijā sacīja: "Bērni ir tik iekšēji motivēti un aizrāvušies ar spēlēm, ka mēs bieži jaucam viņu iesaistīšanos ar lielākām radošām spējām."
Rakstot žurnālā "Plos One", pētnieki lūdza 92 pirmsskolas vecuma bērniem no četriem līdz septiņiem gadiem un 70 pieaugušajiem, galvenokārt divdesmit gadu vecumā, izpildīt trīs uzdevumus.
Pirmais bija izdomāt pēc iespējas vairāk radošu pielietojumu kārbai trīs minūtēs; otrajā uzdevumā bija jāuzzīmē jebkas, kas viņiem patīk, bez noteikta laika ierobežojuma; un trešajā uzdevumā bija jāuzzīmē iedomāts dzīvnieks astoņu minūšu laikā.
Pēc tam tiesneši vērtēja rezultātus pēc oriģinalitātes, lietderības un kopējā radošuma.
Dalībniekiem tika lūgts arī novērtēt, cik ļoti viņiem patika katrs uzdevums, cik motivēti un pārliecināti viņi jutās un cik nemierīgi viņi to darīja.
Tiesneši atzina pieaugušo darbu par oriģinālāku, noderīgāku un radošāku nekā bērnu darbu, īpaši, ja bija noteikti skaidri mērķi un laika ierobežojumi. Turpretī bērni ziņoja, ka jūtas pārliecinātāki, motivētāki un mazāk nemierīgi, veicot uzdevumus.
"Pieaugušie pārspēja bērnus, demonstrējot augstāku radošo potenciālu, taču viņiem bija daudz mazāka pārliecība. Mums jānoskaidro, kas pieaugušos padara tik nemierīgus par to, ka viņu sākotnējās idejas tiks noraidītas."
Viņš teica, ka bērni uzdevumiem piegāja ar lielāku iekšējo motivāciju un izbaudīja spēles procesu, "turpretī pieaugušie vairāk koncentrējas uz mērķi vai uzdevumu", kas ierobežoja viņu prieku.
Tā rezultātā bērni eksperimentēja brīvāk un uztvēra kļūdas kā daļu no procesa, turpretim pieaugušie, baidoties tikt nosodīti, bieži noraidīja neierastas idejas, pat nemēģinot tās īstenot.
Pētījumam, kas veikts Grācas Universitātē Austrijā sadarbībā ar Lūvenas Katoļu universitāti (UCLouvain) Beļģijā un Jeilas Universitāti, ir zināmi ierobežojumi. Viens no tiem ir tas, ka pētījums balstās uz vienreizēju salīdzinājumu starp tikai divām vecuma grupām, tādēļ ir grūti izdarīt secinājumus par novecošanas ietekmi uz radošumu. Turklāt bērni biežāk izvēlas galējās atbildes vērtēšanas skalās, un viņiem piemīt arī būtiskas atšķirības kognitīvajos procesos.
Tomēr Benedeks un viņa kolēģi norāda, ka uzskats, it kā radošums mazinātos, cilvēkam kļūstot pieaugušam, ir maldīgs.
"Pieaugušie nezaudē savu radošumu; viņi zaudē pārliecību to izmantot," sacīja Benedeks.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
