Ļaut revidēt Saeimas tēriņus un likt augstkolām stingrāk kontrolēt ārvalstu studentus: ko aizejošie deputāti steidz izgrozīt likumos?
Jau pēc pusotras nedēļas uz savu pirmo sēdi sanāks jaunā 15. Saeima, kurā aptuveni divas trešdaļas deputātu būs jaunpienācēji. Aizejošie parlamentārieši vēl pēdējās darba dienās pirms pilnvaru beigām steidz virzīt izmaiņas virknē likumu un pat apstiprināt pilnīgi jaunu tiesību aktu. Ieceres, kuras deputāti sola jau sen, kā mainīt īres un transporta kompensāciju sistēmu, gan joprojām paliek neatrisinātas un atstātas lemšanai nākamajam sasaukumam.
Apstiprināt pretrunīgo arhitektūras likumu un ļaut Valsts kontrolei revidēt tēriņus ir daži no priekšlikumiem, ko aizejošā Saeima vēl grib grozīt tiesību aktos
Lai arī priekšpēdējā sēdē uz galda bija daudzi strīdīgi likumprojekti, 14. Saeimas deputāti to aizvadīja salīdzinoši mierīgā gaisotnē. Parlamentārieši lēma par sabiedrisko mediju zīmoliem un struktūru, atcēla pirms nedēļas piešķirto pilsonību indietei Divjai Kananai Višvanatai un apstiprināja grozījumus ostu pārvaldībā. Bet skaļākā vārdu apmaiņa izvērtās sēdes noslēgumā par deputātu pieprasījumu zemkopības ministram Uldim Augulim par Rucavas mežu izciršanu.
Man te gandrīz vai jācitē kāds klasisks literatūras darbs. Kolēģi, kā jums šķiet, kurā ausī man džinkst? Un te jāsaka abās, jo tas fona troksnis ir milzīgs no visām pusēm. Nu mazliet vēl izturam, labi? Jo ir mazliet par traku. Ir daži kungi, kuru balsis ir dzirdamas pāri visam.
Daudz klusāka diskusija noritēja par Juridiskās komisijas piedāvātajiem grozījumiem Saeimas Kārtības rullī. Par to sāka diskutēt vien pirms divām nedēļām, un deputāti steidzās, lai tos pieņemtu vēl šis sasaukums. Mērķis bija mazināt birokrātiju, bet politiķi kaismīgi diskutēja, vai ierobežot filmēšanu Saeimas sēžu laikā. Tādi noteikumi jau ir komisiju apspriedēs, bet plenārsēžu laikā to neaizliedza, jo esot jārunā ar vēlētājiem sociālajos tīklos arī tieši no zāles.
Kā Zivtiņš regulāri, viņš man sēž tur blakus, viņš paceļ to telefonu un runā jau kaut ko, kā viņš tikko kādu lēmumu pieņēmis un viss, liek iekšā soctīkos, cilvēki informēti […] Es skaidri saprotu, ka kā bubulis tiek gaidīti nākamajā Saeimā viens otrs ievēlēts deputāts vai pat deputātu grupa.
Bija arī priekšlikums samazināt dzīvokļu un transporta kompensācijas deputātiem. Par to portālā manabalss.lv parakstījās vairāk nekā 15 tūkstoši, un politiķi solīja, ka sistēmu pārskatīs.
Transporta izdevumu atmaksu var saņemt visi deputāti, bet īres – tie, kas dzīvo tālāk par 40 kilometriem no Rīgas. Summu rēķina individuāli, reizinot aizpagājušā gada vidējo darba algu ar noteiktu koeficientu. Jo tālāk no Rīgas deklarēts deputāts, jo lielāku kompensāciju var saņemt. Šogad pirmajos 8 mēnešos parlamentāriešiem izmaksāti turpat 200 tūkstoši, bet kopš sasaukuma pilnvaru sākuma vairāk nekā 1,1 miljons.
Juridiskajā komisijā bija iesniegti piedāvājumi – samazināt aprēķina koeficientu vai tiem, kas dzīvo 70 kilometru rādiusā ap Rīgu, kompensēt tikai sabiedriskā transporta biļetes.
Vai deputāti pieprasa balsojumu? Lūdzu zvanu. Balsosim par pirmo priekšlikumu, lūdzu, balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. Par 8, pret 41, atturas 22. Priekšlikums nav atbalstīts.
Politiķi lēma, ka atlīdzību jautājums jāatrunā citā likumā. Līdzšinējo sistēmu tas nemaina, un uzdevums novelts jaunajai Saeimai.
(Nekā personīga: Vai tā nav darbības imitācija? Ja beigās nākamā Saeima atstās to atvilktnē un nedarīs neko ar to?) Andrejs Judins: Es varu atbildēt par sevi. Pēc tādas loģikas mēs arī varējām neko nedarīt, jo vēlēšanas jau notika. Bet mēs uzskatījām, ka mums jāturpina darbs.
(Nekā personīga: Vai tas nav nihilisms pret vēlētājiem, ka deputāti solīja, ka labos un strādās pie tā, bet beigās tomēr atstāj nākamajai Saeimai to?) Harijs Rokpelnis: Tā lauvas tiesa jau patiesībā ir izdarīta, kā jau teicu, tikt galā ar kārtības rulli steidzamībā šādi te tā patiesībā ir liela uzvara. Jo tagad arī jau redzējāt, ka bija priekšlikumi, kādas frakcijas veidot un tur teorētiski varēja sabirt vēl zili brīnumi. […] Es teiktu, bāzīte ir, laba ceļamaize ir, es domāju, ka nākamā Saeima ar to diezgan labi varēs tikt galā.
(Nekā personīga: Jau ilgi politiķi runā, ka nonāks. Tiešām kādreiz nonāks?) Česlavs Batņa: Saprotiet, mums šobrīd ir koalīcija no četrām partijām, kur pēc būtības katra partija uz to skatās savādāk, un es pieņemu, ka mēs ar absolūto vairākumu nākamajā 15. Saeimā būsim dienaskārtības noteicēji […] Budžeta sagatavošanas laikā mēs nāksim gan ar šo priekšlikumu, gan ar priekšlikumu partiju finansējuma samazinājumam.
Pirmajā lasījumā deputāti apstiprināja grozījumus Augstskolu likumā, kas liek izglītības iestādēm stingrāk kontrolēt ārvalstu studentu ierašanos uz lekcijām un izslēgt tos, kas vairāk nekā 5 dienas bez attaisnojoša iemesla nenāk. Plānots arī piešķirt izglītības ministram pilnvaras atcelt vai anulēt augstskolu akreditāciju.
(Nekā personīga: Vai izglītības ministram ir jādod šādas pilnvaras?) Česlavs Batņa: Tas ir duāls viedoklis – jādod vai nē, jo pēc būtības jau šobrīd likumā ir norma, ka izglītības un zinātnes ministrs var rosināt ārkārtējo akreditāciju, tāpēc, manuprāt, tāda norma nebūtu vajadzīga. […] Par to arī juridiskais birojs teica iebildes. Mums vēl ir priekšā divi vismaz lasījumi, līdz ar to es domāju, ka mēs sakārtosim arī šo.
Mērķis nebija panākt grozījumu ātru apstiprināšanu, bet ielikt tos parlamenta dienaskārtībā – ja tos izskata vismaz vienā lasījumā, tad nākamā Saeima to, visticamāk, pārņems ātrāk un tas nepaliks komisijas atvilktnē.
Kā steidzamus Tautsaimniecības komisija virzīja grozījumus Elektronisko sakaru likumā. Turpmāk krīzes situācijās mobilajiem operatoriem jānodrošina sakaru nacionālā viesabonēšana – iespēja krīzes gadījumā pieslēgties citam pakalpojumu sniedzējam. Šie priekšlikumi saistīti ar augusta vētru.
Tikmēr no dienaskārtības pazudis jautājums par priekšapmaksas SIM karšu obligāto reģistrāciju, ko Evikas Siliņas valdība apstiprināja martā. Vairs komisijā par to nav diskutēts. Nekā personīga jau stāstīja, ka Valsts policijas ieskatā šāda norma mazinātu krāpnieku aktivitāti, kuri šogad vien no iedzīvotājiem izvilinājuši vairāk nekā 16 miljonus eiro.
Tas bija viens no likumprojektiem, kur deputātiem gāja…nebija skaidra viedokļa, kā viņu virzīt tālāk. Bet mēs šo darbu pabeigsim. Trešdien komisijas sēdē, visticamāk, nodosim pirmajam lasījumam, izskatās, ka tomēr viņš ir vajadzīgs. Tie galvenie argumenti, kādēļ tas netika atbalstīts, jo visa nozare iebilda.
Nākamās nedēļas plenārsēdē, kas būs pēdējā šim sasaukumam, parādīsies arī pretrunīgais arhitektūras likums. Tā apstiprināšanu triecientempā mēģina panākt Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisija.
Ekonomikas ministrijas ieskatā likums būtiski sadārdzinās būvniecību, jo daudz plašāk prasa rīkot arhitektūras konkursus. Šīs nepilnības deputāti novērsuši, nosakot, ka konkursi jāorganizē, ja to prasa citi tiesību akti, un tādā gadījumā jāievēro mākslas un dizaina prasības, lai jaunbūve iekļautos konkrētajā vidē. Komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs saka, ka likums esot praktiski uzrakstīts no jauna un tagad visi ar to esot apmierināti.
Es prasīju paņemt šo likumu ar savu pasūtītāja pieredzi. Es no savas ādas zinu visus tos plusus un mīnusus. Tāpēc es šobrīd varu pateikt, ka manas pilnvaras kā politiķim beidzas šeit, es atvainojos, pēc dažām dienām, un es skatos uz to kā cilvēks, kurš turpmākajā dzīvē var vadīt tādus projektus, kā cilvēks, kā menedžeris, es varu pateikt: jā, šeit birokrātija vairāk nav, un šo likumu es uzskatu, ar pilnu atbildību var pieņemt.
Deputātiem nākamnedēļ būs jābalso arī par grozījumiem Valsts kontroles likumā. Tiem vajadzētu atrisināt gadiem ilgās diskusijas, vai revidentiem piešķirt tiesības pārskatīt Saeimas finanses. Likumprojekts gan nedod tiesības analizēt, cik lietderīgi parlaments ir tērējies, un aprobežojas ar gada pārskata novērtējumu.
Valsts kontrolei, manā ieskatā, ir jābūt pilnam mandātam revidēt un dot savu atzinumu. (Nekā personīga: Šai Saeimai tas ir jāpieņem?) Es ceru, ka pieņems.
Ap 2500 Latvijas-Krievijas dubultpilsoņu gaidīja, ka aizejošie deputāti pieņems grozījumus pilsonības likumā, kas palīdzētu saglabāt Latvijas pilsonību tiem, kas to vēlas, bet kuri saskārušies ar problēmām atteikties no Krievijas pilsonības. Atverot šo sensitīvo likumu, sabira daudz priekšlikumu, un tagad arī šis jautājums ir atstāts izlemšanai nākamajam parlamentam.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
