Uz saturu

NMPD trīs gadus nomā nekustamo īpašumu pie RAKUS, kas stāv neizmantots

25. oktobrī 20:27

Veselības ministrija nākamā gada budžetā vēlas papildu 826 miljonus eiro. Pusotrs miljons jāatrod Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta stiprināšanai. Ja naudas nebūs, valsts sekretāra vietnieks Boriss Kņigins šonedēļ pieļāva, ka varētu nākties atkārtoti iesniegt priekšlikumus par kāda dienesta pakalpojumu centra slēgšanu. Laikā, kad naudas nav, dienests nomā telpas, kas stāv tukšas un neizmantotas. Iecere tās izmantot valsts materiālo rezervju glabāšanai nav īstenojusies.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kritiski  svarīgos  zāļu uzkrājumus Latvijā pārvalda vairākos līmeņos – Covid laikā pieņemtie noteikumi paredz, ka slimnīcām  un citām ārstniecības iestādēm jāuztur rezerves viena  līdz trim  mēnešu patēriņam.

Hosams Abu Meri
veselības ministrs (Jaunā Vienotība)

Mums ir iepirkumi, kuri diemžēl arī tādi, kur mēs nevaram dabūt to, ko gribam, jo visā Eiropā tiek veidotas rezerves. Tas, ko mēs redzam, ne visu naudu, lai varam iepirkt visu, ne visa tā bija iztērēta. Mēs arī nevarēsim glabāt rezerves vienā vietā, jo Ukrainas piemērs rāda, ka jārīkojas diezgan gudri, un nevaram arī nopirkt uz 3 mēnešiem un pēc tam izmest miskastē.

Katastrofu gadījumā ar daudziem cietušajiem neatliekamās palīdzības nodrošināšanai tiek piesaistītas valsts materiālās rezerves. Par tām atbildīgs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, kam jāiepērk un jāuzglabā noteikts daudzums zāļu, injekciju, pārsienamo materiālu, žņaugu, un citas medicīnas preces un iekārtas.

Pērn rudenī dienesta vadītāja  Liene Cipule cēla trauksmi, ka rezervju nodrošināšanai trūkst naudas un noteikumi neiekļauj aktuālāko drošības risku -militāro apdraudējumu.Nauda atradās un Valsts materiālajām rezervēm finansējums  piešķirts līdz pat 2029.gadam. (2025.g 1 551 706 eiro, 2026.g. 1 477 674 eiro, 2027.g 1 099 420 eiro, 2028.g.1 093 245 eiro) Tagad dienesta rīcībā ir operatīvi lietojamas rezerves Vētra, kas paredzētas lielām dabas katastrofām, un speciālās rezerves – militārā Vētra kara gadījumam. "Šā  brīža gatavību krīzēm salīdzinājumā  ar iepriekšējiem gadiem, kad noliktavā bija  vien 150 žņaugi, nevar ", uzsver Liene Cipule.

Ja krājumi lēnām, bet pildās,  jaunus  izaicinājumus sagādā glabāšana un loģistika. Dienesta noliktavas atrodas reģionos. Un ir jautājums, kā krīzē visu vajadzīgo operatīvi nogādāt .  Kādās vasarā notikušajās  mācībās, simulāciju izspēlēs ar daudziem ievainotajiem,  elpināšanas maskas norises vietā  atnāca vien tad, kad mācības  jau bija beigušās.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Agnese Vaļuliene
Veselības ministrijas valsts sekretāre

Jā, tā tas varētu būt. Tāpēc tādas mācības ir vajadzīgas, lai mēs šādus caurumus identificētus. Un mēs kā resors esam aicinājuši un arī turpināsim aicināt, lai mācības ir vēl visaptverošākas,  iesaistot visus iespējamos spēlētājus.

2023.gadā  Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests saskatīja iespēju izveidot papildu bāzes vietu lielākās Latvijas slimnīcas tuvumā. Uz privātas zemes šeit jau gadiem stāv lieli angāri, kas pieder valstij.

Abi angāri atrodas stratēģiski svarīgā vietā, Mediķu ielā  Rīgas Austrumu slimnīcas dienvidu daļā.Tos vēl Rīgas mēra Jāņa Birka laikā pašvaldība bez atlīdzības nodeva veselības ministrijai.

Šeit dienests bija iecerējis glabāt valsts materiālas rezerves, turēt savu aprīkojuma apmaiņas fondu. Vienu no angāriem bija plānots pielāgot  arī autoparka vajadzībām.

Liene Cipule
NMPD vadītāja

Valsts materiālās rezerves ir glabājušās ļoti atšķirīgās vietās, gan ar to, kas ir saturā, gan arī ar to, kur tas atrodas. Un pēc iebrukuma Ukrainā mums šie jautājumi kļuva arvien karstāki, mēs saņēmām finansējumu valsts materiālo rezervju pilnveidei, turklāt pēc COVID tika pieņemti virkne lēmumu, ka mums ir jātur rezerves valsts līmenī savai pamatdarbības nepārtrauktībai. 2023 .gada vasarā parādījās ziņa, ka RAKUS atsakās no diviem saviem angāriem, savā teritorijā un tas sasaucās ļoti labi ar to, ka  mēs tur saskatījām iespēju nākotnē to attīstīt. Jo tā ir teritorija un angāri pie lielas slimnīcas. Kur faktiski notiek liela daļa mūsu kustības.

Dienests   vērsās veselības ministrijā ar lūgumu  angārus izmantot. Ar privātajiem zemes īpašniekiem slēdza nomas līgumu, maksājot  207 eiro mēnesī. Daļu no tā sedza arī slimnīca, kas vienu no angāriem  joprojām turpināja  izmantot kā noliktavu. Dienesta aprēķini liecināja, ka vismaz 20 tūkstoši nepieciešami teritorijas iežogošanai. Bet lielākie ieguldījumi – ap pusmiljonu eiro maksātu  telpu pielāgošana.  Angārs nav  siltināts, tajā nav nekādu komunikāciju. Taču nauda šim mērķim trijos gados neatradās. Tāpēc septembrī dienests informēja ministriju, ka no īpašuma turpmāk atsakās.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Liene Cipule
NMPD vadītāja

No mūsu puses vērtīgākais bija šī lokācija. Un, tas, ka jebkurā gadījumā vienalga kur mēs atrastu iespējas, mums vienalga vajadzētu līdzīgu finansējuma apmēru, ja mēs runājam par līdzīgas noliktavas izveidošanu. Tā priekšrocība bija , ka tā bija ļoti labā lokācijā Rīgā.

Agnese Vaļuliene
Veselības ministrijas valsts sekretāre

Lai viņus (angārus) pielāgotu mūsdienu vajadzībām ir pietiekami liels finansējums vajadzīgs. NMPD snieguši, tiesa, pieprasījumus prioritārajiem pasākumiem. Veselības nozarē mums diemžēl, bijis šajos (prioritāšu) iesniegumos kaut Tagad pēdējā sarakste bija septembrī starp mūsu atbildīgajiem, kur vēlreiz kara puse apliecināja, ka nav nevienam šādu brīvu līdzekļu. Es tad aicināšu kopā gan ministriju, gan NMPD, lai lemtu, vai viņus (angārus) nav jādod uz atsavināšanu.

Liene Cipule
NMPD vadītāja

Katru gadu, nu jau 3 gadus mēs neesam saņēmuši (naudu) šim mērķim, un,  otrs, kas mūs attur ilgāk uzturēt šo nomā, ir Possesor attīstība.

Valsts materiālo rezervju pārvaldību  pakāpeniski centralizē, uzticot to publisko aktīvu pārvaldītājam "Possessor". "Sistēma faktiski jāveido no jauna," norāda uzņēmuma Valsts rezervju pārvaldības vadītāja Ilva Līne. Vajadzīgi jauni pārvaldības un loģistikas risinājumi, noliktavas,  finansējums. Līdz šim Possesor uzdevums bija  nodrošināt iedzīvotājus ar pirmās   nepieciešamības  rūpniecības precēm valsts apdraudējuma gadījumā.

Ilva Līne
SIA "Publisko aktīvu pārvaldītāja "Possessor", Valsts rezervju pārvaldības vadītāja

Un tur Izaicinājumi ir tādi, ka mēs nevaram šobrīd nodrošināt, ka noliktavas būtu pa visu Latviju. Un preces būtu decentralizētās vietās. (Nekā personīga: Tad tas varētu būt arī viens no izaicinājumiem, paplašinot šīs valsts materiālās rezerves?) Principā, jā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Likums par to, kā notiks centralizētā valsts materiālo rezervju administrācija, uzskaite un  kopīgā koordinēšana vēl tikai top.Tāpēc  iepirkšana, glabāšana un resursu plānošana, joprojām ir  katras nozares ministrijas pārziņā.

Tikai pirms divām nedēļām valdība pieņēma noteikumus par ambulatoro kritisko  zāļu rezervēm. Tas ir īpaši svarīgi cilvēkiem ar hroniskām slimībām apstākļos, kad valsts apdraudējuma apstākļos ir būtiski traucēta zāļu apgāde…

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm