Pieaug avāriju risks ar meža dzīvniekiem – šogad bojā gājuši jau trīs šoferi

Rudenī katrs desmitais no KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumiem saistīts ar auto sadursmēm ar meža dzīvniekiem, tāpēc eksperti iesaka būt īpaši uzmanīgiem.

Aizvadītajā nedēļas nogalē sadursme ar dzīvnieku beigusies traģiski. Sestdien Bauskas novada Iecavas pagastā pēc sadursmes ar meža dzīvnieku gājis bojā autovadītājs, bet pasažiere ar traumām nogādāta medicīnas iestādē.

Policijas statistika liecina, ka pēdējo gadu laikā avāriju skaits ir svārstīgs – vienu gadu vairāk, tad mazāk. Satraucoši, ka šogad reģistrēti jau 173 negadījumi ar meža dzīvniekiem, 20 avārijās cietuši 24, bet dzīvību zaudējuši jau trīs cilvēki.

Drošas braukšanas skolā iesaka, ar auto pārvietojoties ārpus apdzīvotām vietām, izmantot tālās gaismas un nepārsniegt atļauto ātrumu.

"Viena lieta, kā meža dzīvniekus var labi pamanīt, ir acu skatiens, acu zīlītes atstaro gaismu – ja redz krūmos vai nomalēs, jāsamazina ātrumu un vērst uzmanību. Ieslēgt visas maņas, lai var sevi pasargāt," saka Drošas braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks.

Lai gan mūsdienās modernos auto ir visdažādākās iekārtas un sensori, galu galā galvenā atbildība ir šoferim un modrību zaudēt nedrīkst.

"Ir šis likums: ja dzīvnieks ir zem motora pārsega augstuma, tad drošākais ir bremzēšana, ja nav tuvu braucoša auto, bet jābrauc dzīvniekam virsū, jo izvairoties iznākums var būt daudz bēdīgāks. Savukārt, ja dzīvnieks ir liela izmēra, rumpis nāk iekšā pa priekšējo logu, jāmēģina izvairīties," pauž Vanks.

Apdrošinātājs BTA šajā septembrī saņēmis jau par 17 % vairāk atlīdzību pieteikumu par sadursmēs ar meža zvēriem bojātiem auto nekā tajā pašā periodā pērn. Pēc apdrošinātāja aplēsēm aptuveni divas trešdaļas no visām sadursmēm notiek ar lielajiem dzīvniekiem – aļņiem, briežiem un stirnām. Retāk pieteikumos reģistrētas sadursmes ar meža cūkām, lapsām un tādiem mazākiem dzīvniekiem kā āpši, jenoti un zaķi.

Jāatgādina, ka 2021. gadā uz Ventspils šosejas tika izmēģinātas īpašas ierīces, kas ar gaismas un skaņas signāliem centās atbaidīt meža dzīvniekus no iznākšanas uz ceļa. Tās aktivizējās, automašīnai tuvojoties, un bija paredzētas, lai mazinātu sadursmju risku ar stirnām un citiem savvaļas dzīvniekiem. Tomēr pēc diviem gadiem izrādījās, ka izmēģinājums nebija veiksmīgs — ierīces tika bojātas vai nozagtas, turklāt to efektivitāte negadījumu novēršanā bija neliela. Tāpēc šo ierīču izmantošanu vairs neplānoja turpināt.