ASV domnīca atklāj jaunus Krievijas un Ķīnas militārās sadarbības aspektus

Vašingtonā bāzētā organizācija C4ADS, kas pēta starptautiskās drošības riskus, analizējusi tirdzniecības dokumentus, uzņēmumu reģistrus, nopludinātus materiālus un zinātniskās publikācijas.

Ziņojumā teikts, ka Krievijas raķešu un dronu tehnoloģijas, iespējams, palīdzējušas Ķīnai izstrādāt vairākas jaunas bezpilota sistēmas. Īpaša uzmanība pievērsta Krievijas uzņēmumam SPLAV, kas ražo reaktīvās zalves uguns sistēmas un atrodas starptautisko sankciju sarakstos, vēsta "Kyiv Independent".

Saskaņā ar pētījumu SPLAV vairākkārt nodevis tehnisko dokumentāciju Ķīnas militārajam uzņēmumam "Norinc, tostarp jau pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.

Pētnieki uzskata, ka šī informācija varētu būt palīdzējusi paātrināt Ķīnas dronu sistēmu "Feilong 60A" un "Sky Eye" izstrādi.

Ziņojumā norādīts, ka sadarbība gan neaprobežojas tikai ar dokumentu apmaiņu.

Krievijas valsts Aerohidrodinamikas institūts TsAGI, kam piemērotas vairākas Rietumu sankcijas, laikā no 2022. līdz 2024. gadam vismaz deviņas reizes testējis Ķīnas lidaparātu modeļus savos vēja tuneļos un nodevis rezultātus uzņēmumam "Norinco".

Tas noticis laikā, kad Ķīna aktīvi paplašina savu militāro dronu programmu.

Strauji aug kopīgi pētījumi

Pētījums rāda, ka sadarbība kļuvusi daudz ciešāka arī akadēmiskajā vidē.

Laikā no 2022. līdz 2026. gadam Krievijas un Ķīnas pētnieki sagatavojuši 86 zinātniskos darbus par droniem un bezpilota sistēmām. Salīdzinājumam, laika posmā no 2009. līdz 2021. gadam tapušas tikai 36 šādas publikācijas.

Daļa pētījumu saistīti ar autonomi vadāmu kaujas dronu algoritmiem un vairāku dronu koordinētu darbību, kas tiek uzskatīta par būtisku priekšnoteikumu dronu baru izmantošanai kaujas laukā.

Ziņojums arī liecina, ka atsevišķi Krievijas militāro tehnoloģiju piegādātāji pārvieto ražošanas jaudas uz Ķīnu.

Piemēram, sankcijām pakļautais iekārtu ražotājs "Stankomašstroj" plāno modernu piecu asu darbgaldu ražošanu organizēt industriālajā parkā Ķīnas Šaansi provincē.

Savukārt Krievijas valsts mikroshēmu ražotājs "Element" 2025. gadā izveidojis vismaz četrus meitasuzņēmumus Ķīnā un sācis tur komplektēt elektronikas komponentes.

Pēc C4ADS vērtējuma tas var palīdzēt Krievijai apiet Rietumu eksporta ierobežojumus un turpināt militāri izmantojamas elektronikas attīstību.

Pekina saglabā "neitralitātes" pozīciju

Ķīna gan publiski turpina apgalvot, ka ieņem neitrālu pozīciju Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu. Tomēr pētījuma autori norāda, ka Pekina joprojām ir viens no galvenajiem Maskavas ekonomiskajiem partneriem, Krievijas naftas pircējiem un tehnoloģiju piegādātājiem.

Ziņojums papildina iepriekš publicētās izmeklēšanas, kurās atklāts, ka Ķīnas uzņēmumi piegādājuši Krievijas aizsardzības nozarei darbgaldu iekārtas, mikroshēmas un citas tehnoloģijas, kas nepieciešamas raķešu un bezpilota lidaparātu ražošanai.

Ziņojuma autori secina, ka Krievijas un Ķīnas sadarbība kļūst arvien dziļāka un aptver ne tikai tirdzniecību, bet arī tehnoloģiju pārnesi, kopīgus pētījumus un militāro inovāciju attīstību.

Tas, pēc ekspertu domām, var palīdzēt Krievijai mazināt Rietumu sankciju ietekmi un turpināt attīstīt militārās spējas kara apstākļos.