Mājdzīvnieku labbūtības dēļ: Šveicē iedzīvotāji balsos par skaļu salūtu aizliegumu

29. novembrī Šveices vēlētāji lems par tā dēvēto tautas iniciatīvu "Par salūtu ierobežošanu". Pirmās aptaujas liecina, ka iecere varētu gūt plašu atbalstu.

Šveices sabiedriskā medija aptaujā 69% respondentu pauduši atbalstu salūtu ierobežojumiem. Lielākais atbalsts fiksēts kreisi noskaņoto vēlētāju vidū, tomēr vairākums atbalstītāju esot sastopami teju visā politiskajā spektrā.

Šveicē šādas iniciatīvas nav nekas neparasts. Lai jautājumu nodotu tautas balsojumam, nepieciešams savākt vismaz 100 000 derīgu parakstu. Šajā gadījumā iniciatīvas autori savāca vairāk nekā 137 000 parakstu.

Ko paredz jaunie ierobežojumi?

Priekšlikums neparedz pilnīgu uguņošanas aizliegumu, bet gan skaļāko un traucējošāko pirotehnikas izstrādājumu tirdzniecības aizliegumu privātpersonām.

Joprojām būtu atļauts izmantot klusākus risinājumus, piemēram, petardes, nelielas dekoratīvās uguņošanas iekārtas un citus mazāk trokšņainus efektus.

Vienlaikus kantoniem (administratīvi teritoriālās vienības Šveicē – aut. piez.) tiktu saglabātas tiesības piešķirt atsevišķus izņēmumus valstiski nozīmīgiem pasākumiem, tostarp Šveices Nacionālajai dienai un Jaungada svinībām.

Dzīvnieku aizstāvji: "Tas nav prieks, bet stress"

Šveices Dzīvnieku aizsardzības organizācija (Schweizer Tierschutz STS) ir viena no iniciatīvas aktīvākajām atbalstītājām. " Mājdzīvniekiem, savvaļas dzīvniekiem un lauksaimniecības dzīvniekiem salūts nav svētki, bet gan tīrs stress," uzsver organizācija.

Tās ieskatā pēkšņie sprādzieni izraisa dzīvniekiem paniku, dezorientāciju un bēgšanas reakciju. Dažos gadījumos tas var novest pie traumām vai pat bojāejas.

Veterinārārste Maruška Blāzere kampaņas laikā norādījusi, ka dzīvnieki troksni uztver daudz spēcīgāk nekā cilvēki. "Ar zirgiem situācija var kļūt bīstama ļoti ātri, ja tie sabīstas un sāk nekontrolēti skriet," viņa skaidro.

Savukārt par suņiem un kaķiem veterinārārste atzīst, ka daļai saimnieku nākas dzīvniekus nomierināt ar medikamentiem jau vairākas dienas pirms uguņošanas.

Vides aizstāvji norāda uz piesārņojumu

Diskusijās liela uzmanība pievērsta arī ietekmei uz vidi. Saskaņā ar Šveices Federālās policijas datiem valstī ik gadu tiek izmantots no 1000 līdz 2000 tonnām pirotehnikas izstrādājumu. Rezultātā atmosfērā nonāk aptuveni 200 līdz 400 tonnas cieto daļiņu.

Šveices Federālais vides birojs lēš, ka uguņošana rada aptuveni 2-3% no valsts kopējā cieto daļiņu piesārņojuma.

Speciālisti brīdina, ka salūtu radītās daļiņas var ietekmēt gaisa kvalitāti, piesārņot augsni un ūdeni, kā arī radīt veselības riskus cilvēkiem ar elpceļu saslimšanām.

Pretinieki brīdina par tradīciju apdraudējumu

Tiesa, ne visi Šveicē atbalsta ieceri. Šveices Pirotehnikas koordinācijas birojs iniciatīvu nosaucis par "draudu Šveices tradīcijām". Kritiķi arī uzskata, ka jautājums būtu jāatstāj pašvaldību un kantonu ziņā, nevis jāregulē visā valstī.

Pret aizliegumu kampaņu sākušas vairākas politiskās organizācijas un uzņēmēju pārstāvji, kuri brīdina par iespējamu kaitējumu nozarei un tā dēvētās "aizliegumu kultūras" veicināšanu.

Ja iniciatīva gūs atbalstu, Šveice sekos Nīderlandes piemēram. Nīderlandē šovasar stājās spēkā plašāki salūtu ierobežojumi, kas tika pamatoti ar sabiedrības drošības, dzīvnieku labturības un vides aizsardzības apsvērumiem.