Šārona Osborna: "Es katru dienu apmeklēju Ozija kapu"

Ozijs Osborns nomira vien dažas nedēļas pēc tam, kad bija izskanējis kulta grupas "Black Sabbath" atkalapvienošanās un atvadu koncerts. Pēc uzstāšanās viņš bija pacilātā noskaņojumā.

"Viņš bija tik, tik laimīgs," BBC atceras viņa sieva Šārona Osborna.

"Viņš sēdēja internetā, lasīja atsauksmes un teica: "Kaut kas nav kārtībā, kaut kas ir ļoti greizi." Es jautāju: "Kāpēc?"

Viņš atbildēja: "Neviens mani nav nolējis ar dubļiem. Kāpēc cilvēki ir tik jauki pret mani?"

Es teicu: "Tāpēc, ka tu viņiem patīc."

Rītā, kad viņš nomira, Ozijs bija agri pamodies un devies lejā, lai veiktu savu ierasto rīta vingrošanu. Neilgi pēc tam viņam sākās sirdslēkme. Tika izsaukta neatliekamās medicīniskās palīdzības helikoptera brigāde, un mediķi mēģināja viņu glābt. Taču bija jau par vēlu.

"Es gulēju," stāsta Šārona.

"Mēs bijām runājuši naktī. Ozijs bija pamodies un palūdza, lai es viņu divreiz noskūpstu – tā arī izdarīju."

Tad viņš teica: "Apkamp mani, apkamp mani cieši," – un es tā arī darīju.

Un tad – pēkšņi ir agrs rīts, un kāds iesteidzas istabā, saucot: "Nāciet ātri lejā!"

Es skrēju lejā, un ar to viss beidzās."

Viņa saka – sēras nekad nepazudīs.

"Tu esi zaudējis savas dzīves mīlestību, tāpēc nevar vienkārši pamosties un teikt: "Tagad viss ir kārtībā. Esmu atguvusies." Tam nekad nevar pilnībā tikt pāri. Taču tu iemācies ar to sadzīvot, un tieši to es cenšos darīt. Tā nu tev ir izvēle – vai nu sēdēt istabā un nekur neiet, vai arī pieņemt to, sadraudzēties ar to – un tā nu tas ir."

Mīlestība, ko pret Oziju izjuta viņa fani, bija skaidri redzama pirms dziedātāja bērēm. Tūkstošiem cilvēku pulcējās Birmingemas ielās, noliekot ziedus un dziedot grupas "Black Sabbath" dziesmas, kamēr Ozija mirstīgās atliekas tika vestas cauri viņa dzimtajai pilsētai. Zārku pārvadājošā automašīna bija rotāta ar lielu, violetu ziedu kompozīciju krusta formā.

Šārona stāsta, ka Ozijs būtu bijis ļoti pārsteigts par šādu mīlestības apliecinājumu.

"Viņš droši vien teiktu: "Kas jums kaiš? Ejiet mājās!" viņa saka.

Taču ģimenei sabiedrības reakcija sniedza milzīgu mierinājumu.

Meita Kellija pagājušajā gadā sacīja: "Es nekad nebūtu iedomājusies, cik ļoti palīdzēs apziņa, ka mēs neesam vieni savās sērās un bēdās un ka pārējā pasaule viņu mīlēja tikpat stipri, cik mēs."

Šārona stāsta, ka fanu sūtītās kartītes un vēstījumi tika savākti, sakārtoti un nofotografēti, savukārt ziedi tika pārstrādāti kompostā ģimenes dārzam, kurā apglabāts Ozijs.

"Es nekādā ziņā nevarēju ļaut Oziju apglabāt publiskā kapsētā," viņa saka.

"Esmu redzējusi, kas notiek ar citiem sabiedrībā zināmiem cilvēkiem. Tur nav miera, jo cilvēki vēlas nākt un izrādīt cieņu. Tas nekad nebeidzas, bet es gribēju, lai Ozijs varētu atdusēties un vienkārši būt mierā."

Vai viņa bieži viņu apciemo?

"Protams, katru dienu. Es viņu varu redzēt pa savu logu."

Viņa joprojām regulāri ar viņu sarunājas. Kad viņai jautā, par ko viņi runā, viņa pieliek pirkstu pie lūpām un klusi nosaka: "Ššš."

Ozija un Šāronas attiecības ilga vairāk nekā 50 gadus.

Viņi iepazinās 1970. gadā, bet apprecējās 1982. gadā. Viņu kopdzīve mēdza būt vētraina – 1989. gadā Ozijs tika arestēts par mēģinājumu nogalināt Šāronu (viņa gan vēlāk atsauca apsūdzības), un 2016. gadā viņi uz laiku pašķīrās, izskanot baumām par Ozija neuzticību. Tomēr abi vienmēr uzsvēra, ka ir radīti viens otram.

"Tās bija neparastas attiecības, jo mums bija gan brīnišķīgi kāpumi, gan briesmīgi kritumi," viņa atzīst. Taču savas dzīves nogalē "viņš zināja", cik ļoti viņš tika mīlēts.

Pierādījumu šai mīlestībai – no viņa ģimenes, faniem un grupas biedriem – var redzēt jaunā dokumentālajā filmā par viņa pēdējo uzstāšanos Birmingemas stadionā "Villa Park" pagājušajā gadā, kad viņš atkal apvienojās ar smagā roka leģendām "Black Sabbath".

Filmā ar nosaukumu "Back To The Beginning" ("Atpakaļ pie sākuma") iekļautas vairāk nekā 25 dziesmas, kas tika atskaņotas šajā zvaigžņu pilnajā koncertā, tostarp Ozija solo priekšnesums un viss "Black Sabbath" uzstāšanās bloks.

Kadros, kas uzņemti aizkulisēs, citi augsta līmeņa mūziķi ar apbrīnu un bijību runā par šīs zvaigznes ietekmi.

"Ja nebūtu "Sabbath", nebūtu arī "Metallica"," saka grupas līderis Džeimss Hetfīlds. "Viss ir tik vienkārši."

Mūziķis "Yungblud", kura dziesmas "Changes" versija bija viens no emocionālākajiem koncerta brīžiem, stāsta, kā Ozijs mainīja viņa dzīvi laikā, kad viņš, būdams bērns, jutās kā svešķermenis sabiedrībā.

"Tas, ka viņš tika cildināts par savu trakumu un savdabību, man deva cerību."

Šārona atklāj, ka šis koncerts bija Ozija pēdējā vēlēšanās – vienīgais, kas varētu viņu iepriecināt pēc gadiem ilgas veselības pasliktināšanās.

Taču tas gandrīz nemaz nenotika.

Sešus mēnešus pirms šova Ozijs krita un salauza muguras skriemeļus. Atveseļošanās laikā viņš trīs reizes saslima ar pneimoniju. Pēc muguras operācijas viņam sākās sepse, un viņš bija tuvu nāvei.

Divas nedēļas pirms koncerta ārsti mudināja viņu to atcelt.

"Viņi ieradās pie mums mājās un teica: "Jūs to nevarat darīt. Mēs iesakām to nedarīt. Jūsu sirds ir pārāk vāja"," atceras Šārona.

Taču dziedātājs bija apņēmies to paveikt. Filmā ir grūti noticēt, ka viņš ir tik slims. Lai gan viņš uzstājas, sēžot tronī, viņa acis ir dzīvības pilnas, un balss skan spēcīgi. Raugoties uz pūli, viņš šķiet pacilāts.

Aizkulisēs Šārona atzīst: "Visa ģimene bija pārbijusies." Taču viss mainījās brīdī, kad Ozijs ienāca stadionā.

"Viņš sēdēja savā ģērbtuvē, ekrānā vēroja uzstāšanās un teica: "Nespēju noticēt, ka viņi visi ir šeit"."

"Ir pārsteidzoši, ko spēj sniegt atbalsts, mīlestība un apņēmība, jo [pirms šova] viņš bija cilvēks, kurš nespēja pat paelpot. Viņam bija plaušu problēmas. Sirds problēmas. Viņš cieta briesmīgas, neizturamas sāpes mugurkaula dēļ. Viņam bija asins recekļi un Parkinsona slimība."

"Dažās dienās pat sarunāšanās prasīja milzu pūles, kur nu vēl dziedāšana. Nezinu, kā viņam tas izdevās, bet viņš to paveica."

"Un to varēja redzēt viņa acīs, viņa sejā. Tas lika viņam atkal justies dzīvam."

Šis efekts bija tik iedvesmojošs, ka, nokāpjot no skatuves, Ozijs paziņoja, ka vēlas doties koncertturnejā.

Viņš dega nepacietībā," smejas Šarona. "Viņš teica: "Es to varu, un faniem taču netraucēs, ka es sēžu"."

Es piebilstu – ir kas neticams un rets tajā, ka cilvēks spēj piepildīt sava dzīvesbiedra pēdējo vēlēšanos.

Lai gan savos pēdējos gados Ozijs, iespējams, cieta milzīgas sāpes, viņam izdevās atvadīties ar vērienu.

"Citējot vienu no viņa dziesmām – viņš atkal lidoja augstu," saka Šārona.

"Šīs pēdējās 17 dienas viņš burtiski lidinājās. Tas bija brīnišķīgi. Tas bija prieka pilns laiks."