Latvijā kreditēšana pēdējos gados piedzīvojusi strauju kāpumu. Kas to veicinājis?

Vilerts norādīja, ka, ja vēl pērn situāciju varēja salīdzināt ar pirmajām atkušņa pazīmēm pēc ilgas ziemas, tad šobrīd kreditēšanas tirgū vērojama jau krietni straujāka aktivitāte.

"Ja pērn vēl mēs to vērtējām tā piesardzīgi un pēc ilgstošas ziemas bija iestājies tāds atkusnis, tad šobrīd jāsaka – saulīte silda jau diezgan stipri," sacīja Vilerts.

Vilerts uzsver, ka pērn uzņēmumu kreditēšana pieauga par aptuveni 15%, bet mājsaimniecību segmentā par aptuveni 10%. Līdzīgi pieauguma tempi saglabājas arī šogad.

Latvijas Bankā veiktā analīze liecina, ka būtiskākais kreditēšanas kāpuma iemesls nav straujāk augošs pieprasījums pēc aizdevumiem, bet gan banku gatavība finansējumu piešķirt plašākam klientu lokam.

"Galvenokārt to nosaka lielāka banku gatavība izsniegt kredītus plašākam kredītņēmēju lokam, nevis augošs pieprasījums pēc kredīta," skaidroja Vilerts.

Eksperts atzina, ka līdz ar to jaunajiem kredītiem ir vērojams arī nedaudz augstāks riska līmenis nekā iepriekš, taču satraukumam pamata neesot.

Vienlaikus Vilerts norādīja, ka Latvijā aizdevumu apjoms pret iekšzemes kopproduktu joprojām ir ievērojami zemāks nekā vidēji eirozonā. Ja Latvijā tas sasniedz aptuveni 28 – 32% no IKP, tad eirozonā vidēji tie ir vairāk nekā 60%.

"Līdz ar to mēs esam vēl ļoti tālu no tā, lai mēs runātu, ka mums kreditēšanā notiek pārmērīga riska uzņemšanās vai pārkaršana," sacīja Vilerts.

Runājot par hipotekāro kreditēšanu, Vilerts atzina, ka lielākā aktivitāte joprojām koncentrējas Rīgā un Pierīgā, taču aizdevumu apjoms pieaug visā Latvijā. Pēdējos gados straujākais hipotekāro kredītu pieaugums bijis tādos novados kā Dienvidkurzemes, Līvānu un Rēzeknes novadā.