NATO Ādažos un Sēlijā pārbauda jaunas dronu un pretdronu tehnoloģijas

Droni, pretdronu sistēmas un mākslīgais intelekts – Ādažu poligonā NATO pārbauda tehnoloģijas, kurām ir arvien lielāka nozīme mūsdienu karadarbībā.

Divu nedēļu garumā eksperimenti notika gan Ādažu, gan Sēlijas poligonā. NATO stratēģiskās transformācijas pavēlniecības un Latvijas partneru sadarbībā šogad apvienoti trīs virzieni – digitālie sakari, nākamās paaudzes mērķu noteikšana un pretdronu aizsardzība.

Digitālā mugurkaula eksperiments pārbaudīja, kā vienotā tīklā savienot militāros un civilos sakarus, sensorus un dažādas tehnoloģiju platformas. Savukārt nākamās paaudzes mērķu noteikšanas risinājumi ļauj paātrināt informācijas ceļu no brīža, kad mērķis pamanīts, līdz lēmumam par tā iznīcināšanu.

Demonstrācijās redzams, kā šīs sistēmas darbojas kopā – no dronu atklāšanas un pārtveršanas līdz mākslīgā intelekta atbalstītai mērķu izvērtēšanai. Pārbaudīta arī iespēja pārtvert dronu, kas lidojis no Lietuvas uz Latviju.

"Mums katrai valstij, protams, tās  vajadzības ir citādākas. Mēs esam tepat uz robežas, mums ir principā pretinieks jākauj tuvā kaujā, un tā ir mūsu prioritāte, kur sabiedrotie mums var palīdzēt drīzāk ar tālo kauju, dziļo kauju." Mums ir arī šie apdraudējumi, kas ir ikdienā vai ikdienas sabotāžu apdraudējumi – tur jau arī tehnoloģijas daļēji var palīdzēt ar novērošanu, ar, iespējams, pretdarbību, ar brīdinājuma sistēmām, maksimāli samazinot mūsu cilvēku pastāvīgu uzturēšanos, ļaujot mums uzturēt gatavību kādam nākamajam scenārijam," norāda Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns.

Latvijas aizsardzības prioritāte ir ne tikai reaģēt uz atklātu militāru apdraudējumu, bet arī laikus pamanīt sabotāžas un citus hibrīdos draudus, tāpēc būtiska ir dažādu sensoru un sistēmu sadarbība. NBS komandieris uzsver, ka daļa šo risinājumu jau tiek izmantota praksē.

"Arī tas, ko mēs jau darām ar dronu pārtvērējiem, izvietotie šobrīd jau uz robežas vairākos punktos  nosedzot robežu – tas pat vairs nav tests, tas tiešām jau viņi ir kaujas dežūrās. Es nekad neteikšu to, ka tas jau tūlīt notrieks katru dronu uz pašas robežas, nē, tam ir jāturpina tālāk audzēt, pieaudzēt. Mēs redzam arī pretinieku – droni paliek ātrāki, varbūt lido jau augstāk vai zemāk un arī ne viens pats drons to izdara, ir svarīgi, ka mums ir dažādu līmeņu, dažādu kapacitāšu sensori," teic Pudāns.

Poligonos notikušajos eksperimentos piedalījās dažādu valstu uzņēmumi, kas izstrādā digitālās infrastruktūras, mērķu noteikšanas un dronu vadības risinājumus. Tie ne tikai demonstrēja savas tehnoloģijas, bet arī pārbaudīja to sadarbību reālos apstākļos, uzsver NATO Sabiedroto spēku transformācijas pavēlniecības komandieris Pjērs Vendjē.

"Manuprāt, Rietumos ir jāizbeidz tas, ko es saucu par inovāciju teātri. Proti, uzņēmums sarīko demonstrāciju, viss izskatās iespaidīgi, taču patiesībā tas ir tikai publikai – tehnoloģijas tā arī nenonāk līdz reālai izmantošanai. Ar šo eksperimentu mēs esam radījuši pieprasījumu visā aliansē. Tagad valstīm un uzņēmumiem ir jārīkojas nopietni – mēs gaidām nākamos risinājumus, jo esam pierādījuši, ka spējam tos savienot," pauž Vendjē.

Viens no instrumentiem, kas palīdzēja dažādos risinājumus savienot, bija mākslīgais intelekts. Eksperimenta laikā inženieri to izmantoja, lai dažu stundu laikā pielāgotu savstarpēji nesaderīgus datu standartus un panāktu, ka sistēmas spēj apmainīties ar informāciju.

"Mākslīgais intelekts palīdz izveidot šo informācijas slāni, kas visu savieno. Turklāt tas var palīdzēt labāk izprast kaujas lauku – noteikt bīstamās zonas, pamanīt svarīgākos punktus un izvērtēt, kādi lēmumi jāpieņem. Kaujas lauks ir ļoti sarežģīts, un cilvēks viens pats nespēj uztvert visu tajā notiekošo," skaidro Vendjē.

Pasākuma laikā izskanēja arī laba ziņa Latvijai – Eiropas Savienībā plānots veidot divus dronu tehnoloģiju centrus, un viens no tiem atradīsies Nīderlandē un otrs  -Sēlijas poligonā. Tajā paredzēts izstrādāt un pārbaudīt gaisa un sauszemes dronu, kā arī pretdronu tehnoloģijas, īpašu uzmanību pievēršot to savietojamībai un spējai darboties reālos apstākļos.