Militārajās mācībās testē bezpilota sauszemes dronus. NBS atzīst: "Mēs esam pašā sākumā"

Šī ir jau otrā nedēļa, kad Latvijā norisinās Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes ikgadējās militārās mācības "Kristāla bulta". Šogad tajās piedalās aptuveni 2500 mūsu bruņoto spēku un sabiedroto karavīru, trenējot aizsardzības operācijas spējas.

Šajās mācībās gan liela uzmanība tiek pievērsta arī dažādām sauszemes dronu sistēmām un tam, kā tās integrēt kaujas uzdevumu izpildē.

"Tas ir jaunums priekš mums. Mēs, Mehanizētā brigāde, neesam izmantojuši sauszemes dronus nevienā operācijā." Līdz ar to mēs veicām apmācību ar industriju un apmācījām mūsu cilvēkus, operatorus, un tad ieintegrējām šo visu kolektīvajā manevrā. Un, protams, arī šis ir kā spēju papildinātājs un viņš papildina visas spējas. Gan izlūkošanas, gan kinētiskās sauszemes un apgādes.. Un attiecīgi tieši tāpat, kā gaisa droni šeit ir uz palikšanu, arī sauszemes droni ir uz palikšanu," saka 2. mehanizētā kājnieku bataljona komandieris Andris Brūveris.

Kamēr Sēlijas poligonā turpinājās šo spēju iekļaušana vienībās, Aizkraukles novada Ērberģes ciemā pulcējās aizsardzības industrijas uzņēmumi un militārās jomas eksperti. Uz Latviju savus sauszemes dronus atvedusi gan Ukraina, gan te tiek demonstrētas pašmāju uzņēmuma "Natrix" platformas. To spējas jau pārbaudītas Ukrainā un aprīlī tika noslēgts līgumu par šo sistēmu piegādi un eksperimentālu ieviešanu arī mūsu bruņotajos spēkos.

"Tāpēc mēs esam ļoti priecīgi būt šeit un šīs ir pirmās nopietnās mācības, kur piecu dienu garumā šīs iekārtas tiek testētas un mēs ar lielu pacietību gaidām šo atgriezenisko saiti. Mēs zinām, ka būs daudzas labas lietas, bet, iespējams, būs lietas, kas jāadaptē Latvijas apvidum un apstākļiem. Un mēs esam to gatavi darīt," saka SIA "Natrix" valdes priekšsēdētājs Kristaps Puķe.

Lai gan šādu bezpilota platformu galvenās funkcijas ir divas – apgāde frontes līnijā un ievainoto evakuācija – tās var izmantot dažādiem mērķiem, tai skaitā aprīkot arī ar ieroču sistēmām. Tādēļ tām arvien lielāku nozīmi saredzam ne tikai mēs, bet arī citi NATO partneri.

"Šāda tipa sistēmas, ko šodien redzējāt, ir svarīgas, jo tehnoloģijas arvien vairāk virzās uz autonomu sauszemes sistēmu izmantošanu. Mēs izmantojam šādas sistēmas, lai mazinātu risku karavīriem. Risku cilvēkam iespējams samazināt, ja autonomās sistēmas darbojas jūsu priekšā un veic bīstamākos uzdevumus," teic NATO LANDCOM Transformācijas un integrācijas štāba priekšnieka vietnieks Kriss Gents.

Kur Latvija šobrīd atrodas šādu bezpilota sistēmu ieviešanā? Mūsu bruņotajos spēkos izvairās no iepriekš daudz dzirdētiem skaļiem apgalvojumiem par dronu spējām un saka – viss notiek, taču pamazām.

"Mēs esam, es teiktu tā – pragmātiski. Mēs esam pašā sākumā. Mēs esam izstrādājuši koncepcijas, mēs esam izstrādājuši standarta procedūras. Mēs esam sākuši ieviest vienībās gan gaisa platformas, gan tagad esam sākuši zemes platformas ieviest, kā jūs redzat. Gaisa platformas ir jau tādā diezgan labā sākotnējā stāvoklī, mēs esam piegādājuši dažāda līmeņa platformas un turpinām viņas iepirkt, apmācīt karavīrus un karavīri diezgan efektīvi viņas izmanto," pauž NBS Apvienotā štāba Attālināti vadāmo platformu daļas priekšnieks Intars Bērziņš.

Tāpat kā gaisa dronu gadījumā, arī šādu sauszemes sistēmu ieviešanā, flagmanis ir Ukraina. Aprīļa vidū Volodimirs Zelenskis vēstīja, ka ukraiņi paveikuši, ko vēsturisku – tiem izdevies ieņemt Krievijas armijas pozīcijas, izmantojot tikai sauszemes robotizētās sistēmas un bezpilota lidaparātus – bez tiešas karavīru iesaistes un bez dzīvā spēka zaudējumiem.