Pēc aizvadītās nedēļas dronu incidenta Rēzeknē, kur bezpilota lidaparāti ietriecās naftas rezervuāros, bažas pieaug arī citās Latgales pašvaldībās, kur atrodas līdzīgi objekti. Vietvaras atzīst, ka teorētiski infrastruktūras aizsardzības plāni ir, bet reālu iespēju aizsargāt – maz. Savukārt Aizsardzības ministrija neatklāj, vai šie objekti tiek īpaši sargāti.
Līdzīgi naftas rezervuāri, kādi atrodas Rēzeknē un cieta no dronu uzbrukuma, ir arī citās Latgales pašvaldībās. Milzīgās cilindriskās tvertnēs uzglabā dažādas ķīmiskas vielas, tostarp arī naftu. Šādi naftas rezervuāri atrodas daudzviet Latvijā.
Pēc incidenta Rēzeknē uzmanības centrā nonākusi kritiskā infrastruktūra un rezervuāri, kas atrodas arī citviet Latvijā. Līdzīga veida industriālie rezervuāri izvietoti vairākās lielākajās pilsētās un rūpniecības teritorijās.
Sākot no Kurzemes reģiona – Ventspils, Liepāja, līdz galvaspilsētai Rīgai, un arī Latgales reģionā atrodas gan tukši, gan pilni naftas produktu un citu ķīmisko vielu rezervuāri.
Izskan versija, ka ukraiņu droni, kuru galamērķis ir naftas pārstrādes rūpnīcas Krievijā, kas ieprogrammēti kā mērķi vizuāli atpazīt naftas rezervuārus, ar krievu pretdronu rīkiem pierobežā tiek novirzīti uz Latviju, kur meklē vizuāli līdzīgus mērķus, kurus iznīcināt.
Kamēr vēl Rēzeknē nokritušie droni nav pilnībā izpētīti, nevar 100% pateikt, ka tie "medīja" tieši naftas rezervuārus, taču šāda tehnoloģija pastāv, uzsver militārais analītiķis Igors Rajevs.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Dronā ir ielādēta mākslīgā intelekta sistēma, kura dronam ļauj gadījumā, ja zaudē saikni ar vadītāju un vairāk nav iespējas nonākt līdz galamērķim, ieliktas bildes no mērķiem, ko vajag meklēt, un viņš skenē apvidu un meklē ko līdzīgu mērķim. Kad viens no mērķiem sakrīt, lai drons netiktu iztērēts par velti, tas vienkārši veic uzbrukumu objektu, kas atgādina to, uz kuru tas tika sūtīts," skaidro Rajevs.
16 naftas rezervuāru liels objekts atrodas Augšdaugavas novadā. Savukārt Daugavpilī ir vairāki šādi objekti, turklāt viens no tiem vien ap 400 metru attālumā no dzīvojamo ēku pudura.
"Ņemot vērā vēsturisko mantojumu, mums ir diezgan objektu, kas varētu līdzināties šādām tvertnēm vai rezervuāriem, kas mākslīgā intelekta uztverē kā mērķis. Daudzi objekti ir nefunkcionējuši, tajos nekā nav, tai pat laikā ir funkcionējoši objekti (…)," skaidro Daugavpils valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Kārlis Rasis.
Tiem visiem izstrādāti plāni, kā rīkoties ārkārtas gadījumā. Sadarbība ar bruņotajiem spēkiem tiek vērtēta kā laba.
"Pilsētā noskaņojums ir dažāds, daudzi to sajuta tuvāk nekā iepriekš. Kopumā ļoti uzmanīgi sekojam visam līdzi un no tā mācāmies," saka Rasis.
Augšdaugavas novadā atzīst – plāni uz papīra ko darīt apdraudējuma gadījumā ir. Bet tas arī viss.
Augšdaugavas novada tehniskais direktors Valērijs Ļaksa saka: "Droši vien, ka nav nekādu ierīču, ar ko varētu palepoties citu pašvaldību priekšā, ka esam pārāki. Tas kas ir uz papīra, tas ir. Aizstāvēt šādas tvertnes vai savu kritisko infrastruktūru tieši no pašvaldības puses mēs nevaram. [Jautājums: Tad atliek vienīgi cerēt, ka tie droni nekritīs, tā var secināt?] Īstenībā jūs ļoti pareizi secināt, ka tas varētu būt – visi tikai par to vien runā, lai tas drons neiekrīt manā pagalmā vai uz infrastruktūras."
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Ņemot vērā pēdējos incidentus, TV3 Ziņas jautāja Aizsardzības ministrijai, vai šādas teritorijas – naftas rezervuāri, kādi cieta Rēzeknes gadījumā, tiek kā īpaši monitorētas vai apsargātas ar pretdronu rīkiem? Ministrijā atbildēja, ka drošības apsvērumu dēļ nevarēs sniegt informāciju par kritiskās infrastruktūras objektu īpašu uzraudzību un aizsardzību.
