NBS vadība pinas skaidrojumos, kāpēc neviens no Latvijā ielidojušajiem droniem netika notriekts

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir paziņojuši, ka Latvijas gaisa telpā no Krievijas bija ielidojuši vismaz trīs droni. Taču precīzs to skaits nav zināms un nav arī informācijas par laiku, cikos lidaparāti fiksēti.

Skaidri zināms vien tas, ka plkst. 4.09 likts nosūtīt brīdinājumu par apdraudējumu Ludzas un Balvu novada iedzīvotājiem, bet Rēzeknes pilsētā un Rēzeknes novadā dzīvojošajiem – plkst. 4.43. Paziņojums par apdraudējuma beigām izplatīts 8.20.

Saskaņā ar bruņoto spēku sniegto informāciju Latvijas teritorijā nokrituši divi droni. Vienu no tiem pagaidām nav izdevies atrast, bet otrs nokritis un uzsprādzis Rēzeknē naftas bāzē.

"Ierodoties notikuma vietā, tika secināts, ka ārējas iedarbības rezultātā tika bojāti četri rezervuāri. Vienam rezervuāram dega apšuvums 30 m2 platībā. Tas operatīvi tika nodzēsts. Rezervuāros neatradās naftas produkti," saka VUGD Rēzeknes daļas komandieris Viktors Sčavinskis.

Reaģējot uz apdraudējumu, tika aktivizētas mobilās pretgaisa aizsardzības vienības un NATO iznīcinātāji. Bet kāpēc pieļauta drona nokrišana, bruņoto spēku pārstāvim ir atšķirīgas versijas. Vispirms viņš sacīja, ka dronu nenotrieca drošības apsvērumu dēļ.

"Lidaparāti arī tika identificēti radaros, taču notriekšana nebija iespējama, jo neizpildījās visi pieejamie drošības kritēriji. Tātad netika izmantoti ieroči, jo nebija drošības, ka nevarētu ciest civiliedzīvotāji vai infrastruktūra," klāsta NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks Egils Leščinskis.

Savukārt pēc viņa sacītā preses konferences izskaņā bija noprotams, ka drons nokrita vēl pirms armija spēja to precīzi identificēt un sagatavoties notriekšanai.

"Šajā gadījumā objekts avarēja pirms mēs paspējām kaut ko vispār izdarīt. Līdz ar to arī netika veikta šāda mērķa iznīcināšana," stāsta Leščinskis.

Šobrīd arī nav zināma lidaparātu izcelsme. Taču tiek pieļauts, ka tie ir ukraiņu droni, kurus no kursa novirzījusi Krievijas pretdarbība. To noskaidros izmeklēšanā. Tāpat arī tiks izmeklēts, kāpēc iedzīvotāji par iespējamu apdraudējumu brīdināti novēloti – rēzekniešiem paziņojumu izsūtīja tikai pēc tam, kad naftas bāzē jau bija atskanējuši sprādzieni.

"Protams, ka šūnu apraide tiek iedarbināta pie zināma informācijas kopuma, kas arī ļauj iedarbināt. Jo skaidrs, ka informācijas ir ļoti daudz un tā ir faktiski katru nakti mums. Un diez vai mēs gribēsim arī katru minūti iedarbināt," saka aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Un, lai kā arī aizsardzības ministrs uzsvērtu sasniegumus pretgaisa aizsardzības stiprināšanā, bruņotajos spēkos neslēpj, ka tas notiek daudz par lēnu.

"Diemžēl jāsaka, ka ne viss ir iespējams tik ātri, cik mums gribētos. Daudzas lietas, ko mēs pasūtām vai iepērkam, ienāk gada, pusotra, divu, pat trīs gadu griezumā," atzīst Leščinskis.

Turpinoties karadarbībai, atkārtota dronu ielidošana Latvijā, visticamāk, ir tikai laika jautājums.

Ceturtdienas vakarā TV3 Ziņas no bruņotajiem spēkiem saņēma skaidrojumu, ka ap plkst. 3.30 no rīta tika fiksēta pirmā indikācija par iespējamu dronu ielidošanu Latvijā. Neilgi pēc tam tika konstatēts arī pats ielidošanas fakts.

Un neilgi pirms plkst. 4.00 rītā atkārtoti pienāca ziņas par iespējamu dronu ielidošanu Latvijā. Latvijā ielidojuši trīs droni, divi nogāzušies, trešais – pēc ielidošanas atkal izlidojis no mūsu gaisa telpas.