Ceturtdienas rītā Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu izcelsme šobrīd nav zināma, preses konferencē pēc Krīzes vadības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
"Jāatceras, ka šis ir Krievijas brutālā kara Ukrainā sekas, un mums ir jābūt gataviem, ka šādi incidenti atkārtosies. Mēs esam atbalstījuši Ukrainu un turpināsim to darīt, Ukrainai ir tiesības aizstāvēties. Bet jāatceras, kas ir agresors un tā ir Krievija. Šobrīd pateikt, kas ir virzījis dronu, mēs pateikt nevaram. Atbildīgie dienesti strādā," teica Siliņa.
Vienlaikus premjere uzsvēra, ka nav apmierināta, ka šūnu apraides ziņojums par notikušo drona incidentu naftas produktu uzglabāšanas objektā Rēzeknē tika izsūtīts tikai pēc tam, kad tas jau bija noticis.
"Mani neapmierina šāda situācija. [..] Sagaidu no ministra un dienestiem skaidrojumu, kādēļ apraide nostrādāja par vēlu tieši Rēzeknes pilsētā," piebilda Siliņa.
Siliņa preses konferencē uzsvēra, ka šāda situācija sabiedrību kopumā norūdot. Viņa uzskata, ka pašvaldības saistībā ar incidentiem ir reaģējušas atbilstoši ātri un pieņēmušas pareizos lēmumus. Iecerēts, ka valstiskā līmenī varētu tikt izstrādātas vēl kādas vadlīnijas, lai pašvaldībām būtu vēl lielāka brīvība rīkoties šāda veida situācijās.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Premjere arī uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotāji šādās situācijās seko oficiālajiem informācijas avotiem, nevis informācijai, kas tiek izplatīta sociālajos tīklos, jo tā ļoti bieži ir nepatiesa.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks pēc Krīzes vadības sēdes informēja, ka Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes likumsargi, veicot monitoringu internetā, konstatējuši, ka Krievijas sociālajos tīklos tiek veidotas viltus ziņas. Vienā no tām izmantots gadījums ar ugunsgrēku pasažieru vilcienā, kas notika šonedēļ. Šī viltus ziņa izplatīta ārvalstu sociālo ziņu platformās un arī mediji to jau bija sākuši publicēt.
Vēl viena viltus ziņa konstatēta par drona iespējamo ietriekšanos dzīvojamā mājā, pastāstīja ministrs.
Šūnu apraides jautājumu ceturtdien komentēja arī aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P). Preses konferencē, kas sasaukta Rēzeknē, viņš sacīja, ka jautājums par to, vai šūnu apraide nav bijusi novēlota, ir pamatots. Tāpēc ir jāizvērtē, kas ir nostrādājis, bet kas nav.
"Es arī šādu izvērtējumu un pārbaudi veikšu un uzdošu veikt bruņoto spēku ietvaros, [vērtējot], kas ir tas, kas ir nostrādājis vai nav nostrādājis," solīja Sprūds.
Vienlaikus viņš atzina, ka šūnu apraide tiek iedarbināta, apkopjot "zināmu informācijas kopumu". Pēc viņa paustā, ir "daudz informācijas katru nakti", taču diez vai šūnu apraide būtu jāiedarbina "katru minūti". Viņš atkārtoti uzsvēra, ka notikušais tiks vērtēts un nepieciešamības gadījumā algoritmus pilnveidos.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Krīzes vadības centra (KVC) vadītājs Arvis Zīle žurnālistiem atzina, ka katrs incidents ir mācību stunda, tāpēc pēc incidentiem tiek pārskatīti algoritmi un darbības procedūras, lai veiktu nepieciešamos uzlabojumus.
"Arī šajā gadījumā esam konstatējuši iespējamas nepilnības un vietas, kur mums kaut kas jāuzlabo un pie tā arī turpmāk strādāsim. Tā ir tieši informācijas apmaiņa – lai informāciju nodotu sabiedrībai un arī atbildīgajām amatpersonām vēl ātrāk un, lai savlaicīgāk varētu tikt pieņemti lēmumi šo incidentu pārvarēšanā," uzsvēra Zīle.
Kāpēc dronus nenotrieca?
Dronu incidentu laikā aktivizētas pretgaisa aizsardzības grupas, Baltijas gaisa patrulēšanas misija, tāpat reaģēja NATO iznīcinātāji, lai veiktu patrulēšanu un iespējamo mērķu identifikāciju. Dronu notriekšana iespējama nebija, jo neizpildījās visi drošības kritēriji, preses konferencē Rēzeknē komentēja NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālos jautājumos, brigādes ģenerālis Egils Leščinskis.
Jau ziņots, ka ceturtdienas rītā Latvijas gaisa telpā ielidojuši vairāki bezpilota lidaparāti. Šobrīd konstatēti divi Latvijas teritorijā nokrituši bezpilota lidaparāti, informē NBS. Iedzīvotāji aicināti palikt mājās un ziņot par aizdomīgiem objektiem.
Dronu incidents Latgalē: notikušā hronoloģija
Balvu novadā, Ludzas novadā un Rēzeknes novadā agrā ceturtdienas rītā izsūtīts šūnu apraides paziņojums par iespējamu apdraudējumu gaisa telpā;
zināms, ka Latvijas teritorijā konstatēti divi nokrituši bezpilota lidaparāti;
Valsts policija un VUGD informē, ka ap plkst.3.30 saņemts izsaukums uz naftas uzglabāšanas objektu Komunālā ielā Rēzeknē, kur bija redzami dūmi;
Plkst. 07.35 notikuma vietā secināts, ka ārējas iedarbības rezultātā bojāti četri naftas rezervuāri. Tajos naftas produkti neatradās. Vienam no rezervuāriem gruzdēja apšuvums 30 kvadrātmetru platībā, kas operatīvi nodzēsts. Pārbaudot naftas rezervuārus ar termokameru, paaugstināta temperatūra tajos netika konstatēta. Notikuma vietā strādāja ugunsdzēsēji glābēji ar sešām autocisternām un autokāpni, kā arī Valsts policija un NBS;
Plkst.7.50 Valsts policija apstiprina, ka operatīvie dienesti naftas uzglabāšanas objektā Rēzeknē konstatēja iespējamas drona atlūzas. Valsts policija par notikušo sākusi kriminālprocesu;
izglītības iestādēs Rēzeknē un Rēzeknes novadā ceturtdien atceltas mācības, bet Balvu novadā un Ludzas novadā mācīsies attālināti;
Plkst.8.28 NBS informē, ka iespējamais apdraudējums Latvijas gaisa telpā ir beidzies.
