Ēdiens, ko nevar apēst: laipni lūdzam itāļu restorānā, kur katrs ēdiens ir adīts
No gaisīga tiramisu līdz pufīgiem ravioli – ēdieni "Kate’s Knitalian" ir tikpat gardi, cik mānīgi. Tā ir jauna, ieskaujoša mākslas izstāde Londonā.
Lazanjas kārtas, kas pildītas ar Boloņas mērci, ar pistācijām pildīti kanoli, pārkaisīti ar pūdercukuru, un kārdinošs, mīksts tiramisu gabals.
Šie ir tikai daži no mutē kūstošajiem ēdieniem, kas apskatāmi Keitas Dženkinsas jaunajā "Knitalian" restorānā.
Taču ir kāds āķis: neviens no tiem nav ēdams.
Tā vietā Dženkinsa ir adījusi, tamborējusi, izšuvusi un sašuvusi katru no šiem "ēdieniem", ar rokām radot īstas tekstilmākslas dzīres savai jaunajai izstādei galerijā "Air Contemporary" Londonā, Apvienotajā Karalistē.
Galerija ir pārveidota atbilstoši iecerei – tajā atrodami tradicionāli itāļu "trattoria" stila rūtaini galdauti, laucinieciski sienas rotājumi un milzīga saldējuma vitrīna. Ja vien gaisā nebūtu jūtams svaigi ceptas mīklas smaržas trūkums, varētu pat zvērēt, ka esat pārcēlušies no rosīgajām Soho ielām uz kādu burvīgu itāļu delikatešu veikaliņu.
Šis ieskaujošais elements ir neatņemama Dženkinsas darbu sastāvdaļa; iepriekš viņa ir veidojusi adītu zivju tirgotavu, maiznīcu, lielveikalu, "bagel" (bagelu) kafejnīcu un citu vietu kopijas.
Tomēr viņas jaunākā instalācija šķiet daudz personiskāka – to iedvesmojuši biežie ceļojumi uz Itāliju kopā ar viņas itāļu partneri.
"Itālijā es vienmēr jūtos iedvesmota, jo tur ir tik bagāta ēdienu kultūra," Dženkinsa pastāstīja "Euronews Culture".
"Itālijā ir tik daudz pārsteidzošu un atšķirīgu reģionu, un katrs no tiem ir slavens ar kaut ko savu. Piemēram, Venēcijā ir "cicchetti" – kas līdzinās spāņu "tapas". Savukārt Krotonē īpaši iecienīti ir sarkanie sīpoli."
Itālijas ēdienu daudzveidība apvienojumā ar Dženkinsas interesi par smalkajām reģionālajām atšķirībām kļuva par pamatu gadu ilgam projektam, kurā ietilpst vairāk nekā tūkstotis no auduma veidotu ēdienu un dzērienu kopiju.
View this post on Instagram
Starp tiem ir salami šķēles, dažādi sieri, "Chianti" vīna pudeles un simtiem atsevišķu makaronu gabaliņu bļodās. Neviena detaļa nav atstāta novārtā – Dženkinsa pieiet lazanjas "adīšanas" procesam tā, it kā viņa to patiešām gatavotu virtuvē.
"Es adīju lazanjas plāksnes, pēc tam gatavoju mērci – to es tamborēju –, un tad visu kārtoju slāņos, gluži kā gatavojot īstu lazanju," skaidro Dženkinsa.
"Tas prasa rūpīgi izpētīt, kā lietas ir uzbūvētas, sadalīt tās sastāvdaļās un tad izveidot no jauna – tikai adītā veidā."
Lai panāktu precīzas krāsas un faktūras, bija nepieciešami bezgalīgi eksperimenti – dziju jaukšana un dažādu adīšanas tehniku izmēģināšana, lai rezultāts izskatītos pēc iespējas ticamāk.
"Piemēram, gatavojot ravioli, tiem jābūt nedaudz piepūstiem, turklāt tiem ir raksturīgās robainās maliņas – to panākšanai nepieciešams īpašs adījuma veids," viņa stāsta.
"Savukārt, veidojot saldējuma vafeles konusu, kam ir trīsdimensiju struktūra, dažām detaļām izmantoju tamborēšanu, bet citām – adāmmašīnu, lai panāktu pareizo izskatu."
Kopš bērnības, kad vecmāmiņa iemācīja viņai adīt, šī nodarbe ir ieņēmusi nozīmīgu vietu Dženkinsas dzīvē.
Savu karjeru viņa sāka 20. gadsimta 90. gadu beigās kā trikotāžas dizainere, sadarbojoties ar tādiem slaveniem modes dizaineriem kā Ralfs Lorēns, Marks Džeikobss un Keita Speida, līdz vēlāk nodibināja savu zīmolu "Cardigan".
Vēlāk, meklējot veidus, kā popularizēt savu aksesuāru līniju, viņa sāka adīt ēdienus – galvenokārt prieka pēc, taču arī ar mērķi mudināt cilvēkus uz lietām paraudzīties citādāk.
Tas guva tik lielu atsaucību, ka 2007. gadā Dženkinsa sarīkoja savu pirmo ēdienu tematikai veltīto izstādi "Comfort Food" ("Mierinošais ēdiens"), kas pilnībā mainīja viņas turpmāko karjeras gaitu.
"Manuprāt, cilvēkiem patīk redzēt ēdienu," viņa saka, uzskatot, ka esošu lietu atdarinājumu aplūkošana un radīšana sniedz universālu prieku.
"Man sagādā lielu gandarījumu brīdis, kad esmu sev izvirzījusi mērķi – piemēram, uztaisīt beigelu, kas izskatās tieši tāpat kā īsts beigels."
Izstāde tiek atklāta laikā, kad tā dēvētie "vecmāmiņu hobiji", piemēram, adīšana, ir kļuvuši ārkārtīgi populāri jaunākajās paaudzēs. Saskaņā ar "Mintel Group Ltd." veikto aptauju, 86 % Z paaudzes pārstāvju sevi uzskata par rokdarbniekiem vai radītājiem.
"Internets ir pavēris pasauli, ļaujot cilvēkiem apgūt prasmes tiešsaistē," saka Dženkinsa.
"Tas ir brīnišķīgi, un es saprotu, kāpēc interese ir tik milzīga – tas ir pieejamāk un nav pārāk apgrūtinoši. Lai kaut ko radītu, nav nepieciešams liels daudzums instrumentu vai daudz naudas."
Tā kā ar rokdarbiem saistīti hobiji bieži vien ir kopienu veidojoši, Dženkinsa ir varējusi padarīt savas izstādes sociālākas un interaktīvākas – piemēram, 2022. gadā Nīderlandē notikušajā izstādē "Cafe Kate" viņa aicināja apmeklētājus adīt pašiem savas "kūkas".
"Ir patīkami redzēt šo entuziasmu – cilvēki sanāk kopā, vienkārši pavada laiku, mazliet paada vai tādā veidā pilnībā iegrimst izstādes gaisotnē."
Līdzīga, nepiespiesta un draudzīga gaisotne valda arī izstādē "Kate’s Knitalian", lai gan apmeklētāji var būt mierīgi – lai izmantotu "izveido savu picu" staciju, nekādas adīšanas (vai ēdiena gatavošanas) prasmes nav nepieciešamas.
Tomēr būs krietni jāvalda pār sevi, lai neko neiekostu…
Izstāde "Kate’s Knitalian" būs skatāma galerijā "Air Contemporary" Londonā (Apvienotajā Karalistē) no 2026. gada 30. oktobra līdz 5. decembrim.
View this post on Instagram
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
