Vai rekordagrs polārā virpuļa sabrukums Latvijai novembrī atnesīs ziemu? Skaidro Martins Bergšteins
Pēdējās dienās sociālajos tīklos un ārvalstu medijos plašu uzmanību izpelnījušies ziņojumi par iespējamu polārā virpuļa sabrukumu un vienu no agrākajām pēkšņās stratosfēras sasilšanas epizodēm novērojumu vēsturē. Dažviet jau izskan minējumi par strauju ziemas iestāšanos Eiropā, tomēr TV3 laika ziņu moderators Martins Bergšteins aicina uz notiekošo raudzīties piesardzīgi.
Kā skaidro Bergšteins, polārais virpulis nav ne ciklons, ne vētra, ko var novērot pie zemes virsmas. Tā ir milzīga auksta gaisa cirkulācijas sistēma stratosfērā aptuveni 25 kilometru augstumā virs Arktikas.
Parasti spēcīgs polārais virpulis palīdz noturēt auksto gaisu tālu ziemeļos, taču brīžos, kad tas pavājinās, sadalās vai maina savu struktūru, aukstuma masas var iegūt lielāku iespēju virzīties uz dienvidiem.
Šoreiz meteorologu uzmanību piesaistījis tas, ka prognozētais process var kļūt par agrāko tik liela mēroga pēkšņās stratosfēras sasilšanas notikumu aptuveni 70 gadu laikā.
Taču tas vēl nenozīmē, ka jau tuvākajās dienās Latviju pārņems ziema. "Lai gan tuvākajās dienās pie mums ieplūdīs vēsāks gaiss, stabils sals un sniegs tuvāko divu nedēļu laikā Latvijā nav gaidāms," uzsver Bergšteins.
Vai tiešām novembra sākumā Latviju sasniegs barga ziema? ❄️ Kas ir polārais virpulis?
Pēdējās dienās medijos izskanējuši skaļi virsraksti par polārā virpuļa sabrukumu un vienu no agrākajām pēkšņās stratosfēras sasilšanas (SSW) epizodēm pēdējo 70 gadu novērojumu vēsturē.
Ko tas… pic.twitter.com/lNa2nM56Sw
— Martins Bergšteins (@MeteoLatvia) October 31, 2026
Viņš norāda, ka pašlaik būtiskākās izmaiņas novērojamas atmosfēras augšējos slāņos, kamēr pie zemes virsmas joprojām saglabājas ierastā rietumu vēju plūsma. Tāpēc starp procesiem stratosfērā un reālām laikapstākļu pārmaiņām pie zemes parasti paiet vairākas nedēļas.
Pēc Bergšteina teiktā, pat gadījumos, kad polārā virpuļa izmaiņas sāk ietekmēt laikapstākļus Eiropā, tas nenotiek uzreiz. Parasti nepieciešamas vismaz divas līdz trīs nedēļas, līdz izmaiņas sasniedz zemākos atmosfēras slāņus.
Tas gan nenozīmē, ka notikums nav būtisks. Tieši pretēji – tas var kļūt par vienu no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmēs laikapstākļu attīstību novembra otrajā pusē un decembrī.
Tāpēc pagaidām par agru runāt par bargas ziemas iestāšanos novembra sākumā, tomēr meteorologi un laika vērotāji turpinās rūpīgi sekot līdzi tam, vai polārā virpuļa izmaiņas vēlāk atstās ietekmi arī uz laikapstākļiem Latvijā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
