Zilās mēlēs slimības sasniegusi Latvijas liellopus. Kas tā īsti ir?
Latvijā pirmo reizi konstatēts infekciozais katarālais drudzis, tautā saukts par zilās mēles slimību. Vīruss atklāts diviem liellopiem nelielā saimniecībā Dienvidkurzemes novadā. Kā tas ietekmēs lauksaimniekus?
Tā sauktā zilās mēles slimība neizplatās tiešā dzīvnieku saskarē. To pārnēsā sīki asinssūcēji kukaiņi – miģeļi, kas vīrusu uzņem no inficēta dzīvnieka un vēlāk ar kodiena palīdzību var pārnest citam. Ar šo slimību slimo liellopi, aitas un kazas, kā arī tādi savvaļas dzīvnieki, kā aļņi, brieži un stirnas.
Zilās mēles slimība cilvēkiem nav bīstama, bet liellopiem tā bieži norit ar vāji izteiktām pazīmēm. Pirms gada vīrusu pirmo reizi konstatēja arī Lietuvā.
PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja Madara Volkova norāda: "Tas bija tikai laika jautājums, kad Latvijā šī slimība nonāks, protams, ar šo slimības nonākšanu ir daudz jaunumi, daudz neskaidrību gan dzīvnieku audzētājiem, gan tirgotājiem, bet patiesībā pati slimība dzīvniekiem, īpašas saslimšanas, tādas klīniskas pazīmes nerada, govis ir veselas, ēd."
PVD uzsver, ka gaļu, pienu un citus dzīvnieku izcelsmes produktus var droši lietot uzturā. Arī dzīvnieku pārvietošana un pārdošana Latvijas teritorijā nav ierobežota. Taču daļai saimniecību jārēķinās ar papildu nosacījumiem dzīvnieku eksportam.
Apkārt 150 kilometru rādiusā ap šo novietni, kur konstatēja slimību, ir noteikta infekciozā katarālā drudža skartā teritorija, tātad lielākā daļa visa Kurzeme un daļēji pat Zemgali šī teritorija iekļauj. Un dzīvnieku īpašnieki, kuri plāno vest dzīvnieku pārdošanai vai nobarošanai uz citām valstīm, nākotnē viņiem būs jāizpilda veterinārās prasības attiecībā uz šo slimību.
Atkarībā no galamērķa var būt nepieciešamas analīzes vai vakcinācija. Šo prasību precizēšanu pašlaik gaida arī Liellopu izsoļu namā.
"Tagad tā mazā nianse ir tā, ka novembrī mainās tā vecā regula uz jauno regulu, līdz ar to, daudzas dalībvalstis vēl nav pateikušas uz kādiem nosacījumiem. Pēc 1. novembra varēs ievest iekšā. Mums nākošnedēļ ir izsole, tāpēc Kurzemes saimniekus mēs uz divām nedēļām neņemam, kad sagaidīsim visu to valstu atbildes," skaidro Liellopu izsoļu nama vadītājs Kaspars Ādams.
Liellopu izsoļu namā norāda, ka skartās teritorijas lopkopjiem nav pamata satraukumam. Pēc pāris nedēļām, kad būs zināmas pircējvalstu prasības, dzīvniekus atkal varēs pieņemt eksportam. Piemēram, Ungārija un Itālija jau ļaujot tos ievest bez papildu analīzēm, jo šajās valstīs izplatīts tas pats vīrusa paveids.
Visu apzinās, ka tikai Igaunija un Somija nav to kukaini dabūjusi, tas nozīmē, ka visi saprot, tāpēc arī ES samazina tās prasības šai slimībai, ka viņa vairs nav tajā sarkanajā kategorijā, bet oranžajā, viņa ir vienkārši ir kā iesnas un puņķi. Vienkārši problēma ir mazliet tāda, ka katra dalībvalsts skatās – ja viņi grib aizsargāt savu tirgu, tad viņi "okey"– jūs tāpat taisāt asins analīzes. Bet ja tā valsts ir orientēta uz eksportiem, tirdzniecību, mums ir skaidrs, ka tā slimība tāpat neapdraud citus dzīvniekus, cilvēkus, tas ir vienkārši, kā mēs to lietu uztveram. 15:21
Iestājoties aukstākam laikam, miģeles kļūst neaktīvas un tuvojas no tām brīvais periods, kad šie kukaiņi vīrusu vairs nepārnēsā. Tomēr turpmāk īpaši uzmanīgiem jābūt aitu audzētājiem, jo aitām zilās mēles slimība gan var noritēt smagāk. Pirms vairākiem gadiem Rietumeiropā tā izraisīja smagu saslimšanu un arī dzīvnieku bojāeju.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
