Kāpēc Latvijā biržā trūkst lielu uzņēmumu? Investīciju bankas vadītājs skaidro problēmu
Kamēr Latvijā joprojām liela daļa iedzīvotāju uzkrājumu glabājas banku kontos, kaimiņvalstīs kapitāla tirgus kļuvis par daudz būtiskāku ekonomikas dzinējspēku. "Signet Bank" vadītājs un Baltijas Kapitāla tirgus konferences organizators Roberts Idelsons uzskata, ka Latvijai ir no kā mācīties gan no Igaunijas un Lietuvas, gan Skandināvijas valstīm, kur investēšana biržā ir daudz plašāk izplatīta.
TV3 raidījumā "900 sekundes" Idelsons skaidroja, ka kapitāla tirgus būtībā ir fonda birža, kas savieno uzņēmumus, kuriem nepieciešams finansējums, ar investoriem, kuri vēlas pelnīt no saviem uzkrājumiem. "Tā ir fonda birža. Birža nodrošina iespēju uzņēmējiem piesaistīt papildu kapitālu, bet investoriem ieguldīt savus brīvos līdzekļus," sacīja Idelsons.
Pēc viņa teiktā, sabiedrības labklājība ir cieši saistīta ar to, cik aktīvi iedzīvotāji iegulda savus līdzekļus. "Jo vairāk iedzīvotāju investē kapitāla tirgū, jo turīgāka sabiedrība ir," uzsvēra bankas vadītājs.
Vienlaikus viņš brīdina, ka iesācējiem nevajadzētu steigties ar riskantākajiem ieguldījumiem, tostarp kriptovalūtām. Tā vietā cilvēkiem bez lielas pieredzes būtu jāsāk ar vienkāršākiem un drošākiem instrumentiem. "Tiem iedzīvotājiem, kuriem finanšu pratība nav ļoti augstā līmenī, ieteicams sākt ar ieguldījumu fondiem vai pensiju fondiem," norādīja Idelsons.
Runājot par uzņēmumu iespējām piesaistīt finansējumu, eksperts uzsvēra, ka obligāciju tirgus Latvijā pēdējos gados attīstās samērā veiksmīgi. Pēc viņa teiktā, vietējie uzņēmumi regulāri emitē obligācijas, kuru ienesīgums mēdz sasniegt pat 6 līdz 10% gadā.
Tomēr situācija ir daudz pieticīgāka akciju tirgū. "Tas, kas mums trūkst, ir labi, lieli vietējie uzņēmumi ar akciju piedāvājumiem biržā," atzina Idelsons.
Viņaprāt, būtisku lomu šeit varētu spēlēt valsts. Latvijā joprojām nav biržā kotēti vairāki lieli valsts uzņēmumi, kas citās Eiropas valstīs ir ierasta prakse. "Valsts ir lielākais kapitāla īpašnieks Latvijā. Tas, ka lielie valsts uzņēmumi joprojām nav biržā, nedaudz bremzē kapitāla tirgus attīstību," sacīja Idelsons.
Salīdzinot Latviju ar kaimiņvalstīm, viņš atzina, ka gan Lietuva, gan Igaunija šajā jomā ir priekšā. "Lietuvā un Igaunijā kapitāla tirgus ir lielāks, tur ir gan vairāk valsts uzņēmumu biržā, gan privātie uzņēmēji aktīvāk izmanto šīs iespējas," viņš skaidroja.
Īpaši pozitīvu piemēru Idelsons saskata Zviedrijā, kur pēdējo desmit gadu laikā izdevies panākt strauju kapitāla tirgus attīstību, tostarp ar labvēlīgāku nodokļu politiku investoriem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
