Saskaņa draud ar lieliem protestiem, ja valdība uzstās uz mācībām tikai latviešu valodā

Aptuveni desmit gadus valsts un pašvaldību finansētās mazākumtautību skolās 10 līdz 12 klašu skolēni 60% no mācību satura apgūst latviešu valodā, 40% mazākumtautību, pārsvarā krievu valodā. Nacionālā apvienība uzstāj – Latvijā ir jāmācās tikai latviski.

Nacionāļiem gan neizdevās panākt, lai valdības deklarācijā ieraksta apņemšanos pāreju uzsākt no 2018. gada. Toties par uzvaru viņi uzskata deklarācijā ierakstīto apņemšanos veidot plānu šādas reformas uzsākšanai. Deputāts Jānis Dombrava akcentēja, – apvienība uzstās, lai šis plāns taptu un tas tiktu īstenots.

Foto

Kategoriski pret valodas reformu mazākumtautību skolās ir Saskaņas deputāti. Deputāts Andrejs Klementjevs cer, ka Vienotība un ZZS neatbalstīs nacionāļu iniciatīvu. Saskaņa atgādina par vairāk nekā desmit gadus seniem notikumiem. Toreiz pēc tā dēvēto krievu skolu aizstāvju aicinājuma ielās izgāja tūkstošiem cilvēku. Toreizējais Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis mazākumtautību skolās ieviesa valodas proporciju 60 pret 40 un iemantoja iesauku Melnais Kārlis. Tagad var noprast, ka atkal ķerties klāt pie mazākumtautību skolu reformas Šadurskis nav gatavs.

Neoficiāli izskan, ka pēc potenciālā premjera Māra Kučinska uzstādījuma valdības deklarācijā neparādās datums no kura būtu jāuzsāk valodas reforma. Kučinskis ir lakonisks: pāreja no 2018. gada nav reāla.

Maz ticams, ka Kučinska valdība izstrādās kādu vērā ņemamu platformu pārejai uz apmācībām tikai latviski, jo ne Vienotība, ne Zaļo un zemnieku savienība šādas izmaiņas neuzskata par prioritāti. Reforma noteikti izraisītu arī pastiprinātu uzmanību Krievijā.

Video