Par studentu plaģiātiem sodi Latvijā ir krietni maigāki nekā ārvalstīs

Pirms diviem gadiem, kad Agija Latvijas Universitātē beidza bakalaura programmu, tā bija pirmā reize, kad noslēguma darbus pārbaudīja antiplaģiātu sistēma, salīdzinot to ar vēl citu augstskolas studentu darbiem. Cik daudzus sistēma iegāza, paši studenti nemaz nezina.

Teju anonīma un no svešām acīm tiek sargāta arī pati programma, kas pēc dažiem mēnešiem pārbaudīs arī Agijas maģistra darbu. Tikmēr Rīgas Stradiņa Universitātē dubults neplīst – te studentu darbus pārbauda ar divām antiplaģiātu programmām, viena no tām ir starptautiska.

Datu aizsardzības likums aizliedzot plaģiātu radītāju vārdus publicēt pie kauna staba, tomēr gadā apmēram 10 studenti šā iemesla dēļ tiek atskaitīti no Stradiņa universitātes. Arī paši studenti piekrīt, ka plaģiātisms ir liela problēma, bet pie plaģiātu ķērāja esamības ir jau pieraduši.

Visbiežāk gan "Stradiņos", gan Latvijas Universitātē sistēma par plaģiātiem brīdina Sociālo zinātņu fakultātēs. Tas saistīts arī ar iesniedzamo darbu apjomu. Latvijas Universitātes sociālo zinātņu fakultātē uzskata, ka sistēma ir sevi attaisnojusi.

Stradiņa Universitātē norāda, ka lielākā problēma ir tā, ka cīņa ar plaģiātiem notiek tikai augstskolu līmenī. Tāpat arī sodi nereti ir pārāk maigi, jo, piemēram, citās valstīs, pēc tam ceļš uz augstāko izglītību vispār ir liegts.

Arī Latvijas Universitātē piekrīt, ka skolām būtu jāpievērš uzmanība, lai plaģiāts jau nekļūtu par tradīciju no skolas sola. Tomēr, cik daudz plaģiātu sistēmai gandrīz divos gados izdevies atrast, apkopotas statistikas nav.

Video