Video: Turaidas Jāņkalnā iedzīvinātas senlatviešu Līgosvētku tradīcijas

Uzreiz pēc saules pavadīšanas ar ugunsbultām iedegta pati dižākā no Jāņugunīm – uguns pūdele. Trāpīgs izrādījās jau pirmais no loka raidītais šāviens.

Senči to likuši arī kā norādi, ka ciemos tiek gaidīti visi jāņubērni un lai izgaismotu arī apkārtni. Lai arī vakara sākumā lietus nedaudz paretinājis dalībnieku rindas, tomēr organizatori lēš, ka pasākuma desmitā jubilejas reize pulcējusi trīs tūkstošus līgotāju.

Anda Skuja, pasākuma organizatore

Šeit cilvēki nāk nevis skatīties priekšnesumus un patērēt, bet paši piedalīties un izdzīvot šīs tradīcijas. Mēs varam šajā naktī iegūt spēku, prieku, sajust to, ka mēs esam latvieši un mums ir prieks dzīvot savā zemē. Tā ir gada īsākā nakts – tā ir tā koncentrācija, kad vasara ir pilnbriedā un patiešām mēs varam sajust to savu saikni ar dabu.

Kamēr vieni gāja rotaļās, citi tikmēr vēl krēslā Jāņkalna pļavās lasīja ziedus un darināja vainagus.

Jubilejas reizē lielas atkāpes no ierastās programmas neesot, un līgotāji atzīst, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc dodas uz Jāņkalnu, ir vēlme pabūt pie dabas un izjust īsākās nakts īpašo burvību. Daudziem jau tā kļuvusi jau par ilggadēju tradīciju.

Bet viena no pasākuma gaidītākajiem mirkļiem – uguns rata laišana no kalna – šogad izvērtās jo īpaši krāšņi.

Uguns rats tiek velts vistumšākajā diennakts brīdī, tādējādi simboliski palīdzot saulei pārvarēt nakti. Un kā rats ripo, tāds arī būšot nākamais gads.