Latviju sagaida trīs "treknie gadi", kam sekos ekonomiskā krīze

Eiropas Savienības fondu apguve ilgi aizkavējusies, taču nākamgad maisam gals būs vaļā. No 2017. līdz 2019.gadam tautsaimniecībā ieplūdīs 2,5 miljardi eiro. Briseles naudas plūsmas pīķis sakritīs ar valsts 100gades svinībām un Saeimas vēlēšanām.

Ekonomikas nīkuļošanas gadi, visticamāk, ir garām, atzīst bankas Citadele ekonomists, Mārtiņš Āboliņš: "Tas saistīts tieši ar to, ka ir pārtraukums ES fondos. Turpmākajos divos, trijos gados mēs redzēsim naudas straujāku ieplūdi ekonomikā un, ja nenotiks nekas slikts ārējos tirgos, izaugsme kļūs straujāka."

Finanšu ministrija aplēses liecina, ka līdz ar Briseles miljardiem, pieaugs arī nodokļu ieņēmumi. Pirmoreiz pēc ilgiem gadiem tie pārsniegs 30% no IKP. Tas savukārt nozīmē, ka politiķiem pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām 2018.gada būs daudz vairāk naudas, ko pārdalīt. Ja šobrīd tā sauktā fiskāla telpa ir negatīva, nākamajos trijos gados kopā tā pārsniegs 400 miljonus. Eksperti gan brīdina, tikpat strauji kā nauda Latvijas ekonomika ieplūdis, tā izsīks.

Mārtiņš Kazāks, Swedbank ekonomists: "Naudas nākamgad būs vairāk, bet tas, ka nākošajā plānošanas periodā naudas būs būtiski mazāk, ir sen zināms fakts. Vai mēs tam esam gatava kā ekonomika? Nē! Mēs tam gatavi neesam."

"Ja mēs tagad uz šo dāvināto naudu, uz šiem ES fondiem skatīsimies kā uz mūsu ekonomikas pieaugumu nevis uzkrāsim un veidosim bāzi lielākai nodokļu masai, tad mēs 2022.gadā būsim dziļā krīzē," saka Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

To, ka pēc nosacīti treknajiem gadiem, var būt smags atsitiens, vismaz vārdos apzinoties, arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Ne simtgades svinību skurbums, ne vēlēšanu tuvums nemainīšot valdības apņemšanos ieviest virkni reformu, kas padarīt ekonomiku konkurētspējīgāku, 2019.gadā sasniedzot bezdeficīta budžetu. Jāatgādina, ka Latvija jau reiz piedzīvoja treknos gadus, kuri 2009.gada beidzās ar krīzi, jeb tā saukto dižķibeli.

Video