Krievijā plosās Sibīrijas mēris! Cik apdraudētai jājūtas Latvijai?

Pēdējais Sibīrijas mēra gadījums mājlopam mūsu valstī reģistrēts 1989. gadā, savukārt cilvēka inficēšanās gadījums bijis vēl krietni senāk.

Veterinārais inspektors LNT ziņām parāda vietu, kur Jelgavas novadā atrodas viena no aptuveni 10 ar Sibīrijas mēri inficētu lopu kapavietām. Tās parasti veido netālu no vietas, kur dzīvnieks ir inficējies, un pirms tam to sadedzina un aprok vismaz divu metru dziļumā. Pēc tam šādam kapam ir beztermiņa karantīna.

Nesenākais Sibīrijas mēra gadījums Latvijā reģistrēts pirms divdesmit septiņiem gadiem, arī toreiz inficējās viena govs. Šādas kapavietas veterinārie inspektori īpaši uzrauga un parasti informācija par šīm vietām ir vietējā pašvaldībā.

PVD pārstāvis skaidro, ka Sibīrijas mēra gadījumi ir reģistrēti vairākās Eiropas valstīs. Tomēr tas nenozīmē, ka Latvija ir vairāk apdraudēta, lopi parasti inficējas nevis ar ievestām mēra sporām, bet gan jau augsnē esošām infekcijas sporām turpat ganībās.

Cilvēks Latvijā ar Sibīrijas mēri inficējies salīdzinoši sen 1966. gadā. Visbiežāk saslimšanas gadījumi notiek Dienvideiropā.

Sibīrijas mēris ir ļoti bīstams, neārstējot inficētais cilvēks ir nolemts drošai nāvei. Savukārt, ārstējot no nāves, tiek paglābti teju visi inficētie pacienti. Pieredze liecina, ka visbiežāk saslimst lopkopji, kuri neievēro drošības noteikumus.

Sibīrijas mēra sporas augsnē spēj saglabāties vairākus gadu desmitus un, nonākot saskarē ar dzīvnieku vai cilvēku, joprojām pastāv inficēšanās risks. Speciālisti uzskata, ka Latvijā lopi inficējas, kad no zemes netīši tiek izraktas kādas kara laikā mirušu dzīvnieku inficētas paliekas.

Video