Šis gads izrādījies raibs gan politikā, gan ekonomikā, gan gluži sadzīvisku jautājumu risināšanā. Mūs pārsteidza, sadusmoja, smīdināja gan atsevišķi cilvēki, gan nepārdomāti lēmumi, gan neizprotama rīcība. Tāpēc nolēmām īpaši izcelt spilgtākos cilvēkus un notikumus un piešķirt tiem attiecīgi vispiemērotākos titulus.
Šis gads Guntim Belēvičam iesākās vēl kā veselības ministram, bet vasarā viņš kļuva, paša ministra vārdiem sakot, par "kreiso pacientu" un nekas cits viņam neatlika, kā jūnijā demisionēt. Viņš tika pieķerts, izmantojot savu dienesta stāvokli, ārstējoties bez rindas un pie tam vēl melojot par to. Belēvičs vairākas dienas gan tiepās, gan blefoja, gan izvairījās, līdz atzinās, ka ir sapinies melos par savu ārstēšanos bez rindas Rīgas Austrumu slimnīcas Onkoloģijas centrā. Diemžēl pēc šī skandāla radās iespaids, ka slimnīcā tāda prakse ir ikdiena.
Oktobrī Latviju pāršalca korupcijas skandāls, kur centrālā loma tika populārajam uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam un Jūrmalas domes vadītājam Gatim Truksnim. Pēc atbrīvošanas miljonārs kļuva pārsteidzoši atklāts, nodēvēja KNAB darbības par cirku un stāstīja, ka dzīvojot "po poņatijam" un līdz ar to nevar būt iesaistīts.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Krūmiņš arī uzsvēra, ka ar lietā figurējošo Truksni, jau gadu neuztur attiecības.
Jūlijs Krūmiņš, uzņēmējs
Kad pie manis atnāca Trukšņa draugs Mežeckis, viņš palūdza, lai es ar viņu regulāri spēlēju zoli, lai Truksnis nesāk dzert. Viņš divas, trīs nedēļas nodzērās, bet pēc tam bija normāls džeks. Bet pērn oktobrī, viņš piedzērās un sāka mētāt kārtis. Es teicu, Gati, es nevaru tevi pasūtīt uz trim burtiem, bet es negribu ar tevi vairāk spēlēt zoli. Man jau gadu ar Truksni nav nekāda sakara.
Uzņēmējs arī atzina, ka ļoti daudzus gadus pazīst rudenī atstādināto Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāju Aiju Orniņu, ar kuru plānojot precēties, viņa gan to neatzina. Krūmiņš vienā mirklī kļuva tik vaļsirdīgs un runāt gribošs, ka bija gatavs pat atbildēt uz žurnālistu jautājumiem no slimnīcas gultas. Gada beigās spilgtais miljonārs arī izdeva grāmatu, sarīkojot grandiozu šovu.
Zaļo un zemnieku savienības pārstāve Eiropas parlamentā ar savu "aktīvo darbību" paguva šogad nokaitināt savas partijas vadošos politiķus. Viņa ne tikai atļāvās Eiropas Parlamentā paust atklāti prokrievisku pozīciju, bet arī ilgstoši ignorēja kolēģu aicinājumus pozīciju izskaidrot. Grigule Eiropas parlamentā no tribīnes uzstājusies tikai četras reizes, bet jau nopelnījusi 350 tūkstošus eiro. Vienīgais šī "centība" un "naskā" komunikācija ar savas partijas vadību samazina viņas iespējas palikt partijā un, visticamāk, viņas cerība vēlreiz tikt ievēlētai ir sarukusi, bet, ņemot vērā viņas plašo atbalstītāju loku partijā, lemšana būšot smaga. Arī uz pēdējo Eiropas Parlamenta sesiju viņa neieradās.
Solvita Āboltiņa beidza vadīt partiju "Vienotība" vasarā, bet par savu lēmumu nepretendēt uz šo amatu viņa partijas biedriem nolēma paziņoja jau aprīlī. Āboltiņa to izdarīja visai neierastos apstākļos, uz Dailes teātra skatuves, kur daļa partijas politiķu bija pulcējušies uz izrādi par slaveno revolucionāri Žannu d Arku. Viņas amatu tagad ieņem Andris Piebalgs. Plašu sabiedrības ievērību Āboltiņa gan ieguva ar savu kraso frizūras maiņu.
Tāpat šoruden beidzās Kirova Lipmana ēra Latvijas hokejā. Tā tika nolemts hokeja federācijas kongresā, kuru ilggadējais vadītājs Kirovs Lipmans pameta sašutis un atzina, ka jūtas piekrāpts. Tikmēr jaunievēlētais federācijas šefs Aigars Kalvītis solīja pārmaiņas hokeja saimniecībā, lai nākotnē mūsu komandas līdzjutējus priecētu ar augstvērtīgākiem sasniegumiem. Sociālajos tīklos gan ironizēja, ka no vilka bēgot uz lāci ir uzskriets.
Šī gada sākums Vaivaru iedzīvotājiem lika plati ieplest acis, kad senās stacijas ēkas vietā viņiem pretī izslējās divi metāla konteineri ar oranžu pārsegu. Gan Latvijas Dzelzceļš, gan jaunās būves projektētāji atzina, ka šis nav bijis dizainiski veiksmīgākais risinājums. Taču projektu vajadzējis īstenot īsā laikā, nepārtraucot pasažieru satiksmi, citādi būtu zaudēta Eiropas Savienības fondu nauda. Projekta realizētāji arī skaidroja, ka šis risinājums bija optimālākais, kas atbilda visām prasībām. Pavasara beigās 1928.gadā celtā koka ēka tika uzstādīta jaunā vietā un atjaunota sākotnējā izskatā.
Janvāris bija satraukumiem pilns skolas ēdnīcās, kad no tām pazuda bulciņas. Ministru kabineta noteikumi paredzēja, ka no gada sākuma tika būtiski saīsināts izglītības iestādēs atļauto pārtikas produktu saraksts, kas pamatīgi satracināja sabiedrību. "Bulciņu likums" faktiski tukšus padarīja skolu kafejnīcu plauktus. Grūtības jaunie noteikumi radīja arī ēdnīcām, jo jaunās uztura normas, skolēnu maltītē tostarp liedza pievienot pārtikas piedevas – krāsvielas, garšas pastiprinātājus, konservantus un saldinātājus. Ēdinātāji norādīja, ka bez šīm vielām garšīgu ēdienu pagatavot ir grūti.
Saskaroties ar pārtikas nozares negatīvo reakciju, veselības un zemkopības ministri februārī striktos noteikumus pārskatīja, vienlaikus saglabājot nosacījumu, ka bērni skolās jābaro veselīgi, bet ierobežojumi skolu un sociālo aprūpes iestāžu ēdienkartē vairs nebija tik strikti.
Šogad plašus satraukumus Saeimā izraisīja arī kāds dzēriens, vai, precīzāk sakot, tā tilpums. Deputāti nolēma pastiprināti cīnīties ar alkoholismu, apkarojot plastmasas divlitrīgās alus pudeles.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Aldari gan uzskatīja, ka alkoholisma problēmu šāds aizliegums nerisinās. Taču politiķi nebija pārāk piekāpīgi, pat atzīstot, ka "divlitreņu" aizliegums būs vien neliels, simbolisks solis cīņā ar žūpību. Lēmums gan vēl nav pieņemts un atbildīgajā komisijā tika izskatīti dažādi varianti, kā piemēram, arī iecere neaizliegt "divlitrenes" pavisam, tā vietā paredzēt ierobežot absolūtā spirta daudzumu grādīgajā dzērienā.
Pavisam droši var teikt, ka diskusijas ap labojumiem alkoholisko dzērienu aprites likumā turpināsies. Jo likumprojekts pašreizējā redakcijā aizliedz, piemēram, vīnu vai konjaku tirdzniecību lielos iepakojumos.
Krišjāņa Barona iela noteikti šogad kļuva par slavenāko Rīgas ielu. Par Barona ielas dīvainībām nemitīgi uzjautrinājās sociālo tīklu lietotāji. Raibais segums, kas krietni atšķiras no iepriekšējiem, asfalta vai standarta bruģa toņiem, radīja dažādas reakcijas. Plašu ievērību arī guva ielas remontētāju čaklums, no smagā darba pat aizmiegot ķerrā un aculiecinieku fiksētie izpalīdzīgie cilvēki, kas palīdzēja tikt vaļā no vecā bruģa.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Pārmaiņu idejas autore, arhitekte Helēnai Gūtmane pauda gandarījumu, ka ielu izdevies pārveidot, viņasprāt, veiksmīgi.
Oktobrī nelāgu slavu ieguvušie un šķietami nebeidzamie Krišjāņa Barona ielas remontdarbi it kā tika pabeigti, bet vēl aizvien iedzīvotāji sociālajos tīklos ziņo par brāķiem ielas segumā. Dome gan beigās tomēr atzina, ka būvniekiem dažviet tomēr nāksies veikt uzlabojumus.
Neveikls Rīgas mēra Nila Ušakova joks sociālajos tīklos lika kārtējo reizi apšaubīt mēra vēstures izpratni un lojalitāti pret Latvijas valsti. Viņš mikroblogošanas vietnē Twitter bija ievietojis karikatūru, kurā velobraucējs pats sev spieķos ieliek stieni, nokrīt un pieprasa Krievijai 185 miljardu eiro kompensāciju. Tieši šādu summu Latvijas vēsturnieki aprēķināja kā PSRS okupācijas radītos zaudējumus. Tas, ka Rīgas mērs okupāciju salīdzinājis ar paša velobraucēja vainu, izsauca milzu sašutumu. Soctīklotāji krievvalodīgo politiķi vainoja nepareizā vēstures interpretācijā un veltīja asus apzīmējumus.
Pēc latviešu sabiedrības paustā sašutuma, Rīgas mērs taisnojās, ka ir pārprasts un solīja citreiz domu pasniegt citādāk. Taču uz karstām pēdām sekoja nākamais skandāls. Tiekoties ar sarkanās armija veterāniem domē, Ušakovs uzsvēra, ka "bez nacisma sagrāves, bez uzvaras Otrajā pasaules karā latviešiem nebūtu atjaunotas valsts, nebūtu iespējas svinēt 4.maiju un 18.novembri." Divdomīgais izteikums izsauca jaunu sašutumu vilni. Līdera teikto centās skaidrot partijas biedri.
Tikmēr Ušakova izpausmes pārbaudīja veseli trīs drošības dienesti, kuros vērsās viņa politiskie oponenti.
Gada tūrists – Kaspars Pone, peldēšanas federācija
Foto: LETA
Par peldēšanas federācijas prezidentu Kasparu Poni plašāka sabiedrība uzzināja Rio Olimpisko spēļu laikā. Atklājās, ka Pone uzturējās Brazīlijā ar trenera akreditāciju, kamēr peldētājas Aļonas Ribakovas treneris, kurš arī bija akreditēts spēlēm, palika mājās. Pēc tam peldēšanas federācijas biedri sadalījās divās nometnēs. Vienā pusē bija tie, kuri vēlējās panākt Pones nomaiņu, otrā pusē – federācijas prezidenta aizstāvji. Situācija tika nokaitēta tik ļoti, ka iesaistījās tiesībsargājošās institūcijas. Juridisku strīdu dēļ tagad Peldēšanas federācijai ir divas valdes.
Kopš padomju laikiem labi pazīstamais kosmētikas ražotājs "Dzintars" pēc publiskā paziņojuma, ka nespēj atmaksāt valstij parādus un lūdz tiesisko aizsardzību, izpelnījās neredzētu iedzīvotāju atbalstu – tirdzniecības apjomus šonedēļ pat trīskāršojot. Uzņēmumā skaidroja, ka finansiālās problēmas radījuši NVS valstu tirgi, kur eksportētajiem Dzintara produktiem pēdējos gados bijis pamatīgs kritums. Kosmētikas ražotājs solīja laist klajā jaunus produktus un darbību turpināt, taču eksperti gan norādīja, ka nemainot vadības stilu un biznesa domāšanu nepielāgojot 21.gadsimtam, uzņēmums tā arī neatdzims.
Uz valsts budžeta papīru kaudzes guļošais Saeimas deputāts Valdis Kalnozols, sociālajos tīklos kļuva par simbolu 2017.gada budžetam, kuru par spīti pašu nespēkam, valdošās koalīcijas deputāti pieņēma 4.25 no rīta.
Savukārt 15. decembra Saeimas sēdē Kalnozols acīmredzot atrada veidu, kā neaizmigt. Viņš apkārtējo uzmanību piesaistīja, izpildot savdabīgas kustības, kuras izdevās iemūžināt TV3 Ziņu operatoram.
Britu raidsabiedrības BBC radītā televīzijas filma, kas februāra sākumā nonāca uz ekrāniem, izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā. Daudziem filmā redzētais – Krievijas iebrukums Latvijas teritorijā – lika sajusties neomulīgi un šaubīties, vai tiešām tā var notikt arī realitātē? Politiķi un eksperti Latvijā steidza mierināt, ka filmas sižetam nav nekāda sakara ar patieso drošības situāciju, savukārt Krievijas vēstnieks paziņoja, ka filma ir klaja provokācija.
BBC televīzijas filma iesākas ar dramatiskiem notikumiem, kas risinās Latgalē, kur ar valsti nepamierināti Daugavpils iedzīvotāji, krievvalodīgie, sāk rīkot protestus, pilsētā izceļas kautiņi , valda haoss, tiek gāzta vietējā pašvaldība un varu pārņem separātisti, kam pie krūtīm piespraustas Georga lentītes. Separātistiem talkā ierodas "zaļie cilvēciņi" no austrumu kaimiņvalsts. Galu galā, Krievijas armija atklāti iebrūk Latvijas teritorijā. Tālāk seko rietumu stratēģu taktiskie aprēķini – kā rīkoties NATO? Lielbritānija un ASV steidz Latvijai palīgā, un izceļas atomkarš.
Prokremliskais britu blogeris Greiems Filipss centās izraisīt nemierus leģionāru piemiņas gājienā, agresīvi un provokatīvi uzvedoties. Pasākuma laikā policija viņu aizturēja. Jau pēc dažām stundām Filipss tika atbrīvots, bet vienlaikus arī izraidīts no Latvijas uz Krieviju, kura piekrita viņu uzņemt. Par to sociālajos tīklos paziņoja pats Filipss, kurš to pasniedza kā Latvijas varas iestāžu vēršanos pret žurnālista brīvību
Stingru drošības pasākumu gaisotnē tika dibināta Artusa Kaimiņa partija KPV LV. Partijas pirmo kongresu pavadīja dažādi kuriozi, un sākums aizkavējās par pusotru stundu. Jaundibinātā partija kā pirmo soli plānoja izstrādāt un noslēgt jaunu sociālo līgumu starp nodokļu maksātājiem un valsti, kā arī gūt labus panākumus pašvaldību un valsts vēlēšanās, lai mainītu iesīkstējušo politisko klimatu.
5.jūlijā odiozais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš paziņoja par nodomu izaicināt Aivaru Lembergu un kandidēt Ventspils domes vēlēšanās.
Bet oktobra beigās partijā izcēlās skandāls ar policijas iesaistīšanos. Politisko spēku pameta vairāki tā dibinātāji ar Ilmāru Poikānu jeb NEO priekšgalā. Viņi Kaimiņam pārmeta melus un neskaidru finansējumu. Tikmēr Kaimiņš sūdzējās, ka Poikāna grupējums partijas biedriem uzsūtījis policiju un bloķējis piekļuvi partijas oficiālajām e-pasta adresēm.
Alternatīvās mūzikas klubs "Artilērijas pagrabi" Daugavpilī tiek slavēts par sabiedrības integrāciju un tas ir teju vienīgais latviešu klubs otrā lielākajā Latvijas pilsētā. Sabiedrības sašutumu izraisīja fakts, ka tuvojoties nomas termiņa beigām, Valsts Nekustamie īpašumi telpas izlika izsolē, nevis sarunu ceļā vienojās ar kluba vadību par līguma pagarināšanu. Arī Kultūras ministrija un Daugavpils pašvaldība pauda neizpratni par šādu soli. Bet beigās viss beidzās labi un krodziņš saglabāja savas telpas.
Savukārt Rīgā tikmēr tika plānots kāds liels infrastruktūras projekts – jauna tramvaja līnija Skanstes ielas rajonā. Projekts varētu izmaksāt gandrīz simts miljonus eiro. Daudzi gan jautāja, vai tik liela investīcija tiešām nepieciešama šajā Rīgas vietā, kur pagaidām plešas pustukšas pļavas? Vai tramvaja sliedes nebūtu lietderīgāk ierīkot uz citiem, attālākiem pilsētas rajoniem?
Projekts izsauca arī daudz neskaidrības par to, vai tas skars apbedījumus Lielajos kapos un vai nāksies nojaukt dzīvojamās mājas. Tika pat rīkoti protesti pret tramvaja ierīkošanu.
Rīgas dome sāka apsaimniekot Lielos kapus, kas gan norisinājās diezgan traģikomiski, jo sniega šķūrētāju darbību dēļ tika sabojāts vismaz viens piemineklis.
Gada beigās pašvaldība no Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas atpirka Lielos kapus 26 hektāru platībā, par tiem samaksājot 372 tūkstošus eiro, kas esot pašreizējā tirgus vērtība.
Foto: LETA
Foto: LETA
Foto: LETA
Foto: LETA
Foto: LETA
Ekrānšāviņš
Foto: LETA
Ekrānšāviņš
Foto: LETA
Ekrānšāviņš
Foto: LETA
Foto: LETA
Ekrānšāviņš
Foto: LETA
Foto: LETA
Ekrānšāviņš
Foto: LETA
