Iedzīvotāji ir optimistiskāki un cer, ka nākamgad naudas būs vairāk

Svētku priekšvakarā ielu muzikanti spēlē atbilstošus meldiņus, bet iedzīvotāji steidz gādāt dāvanas.  Saskaņā ar "Swedbank" finanšu institūta datiem vairāk nekā trešajai daļai aptaujāto pērn ir izdevies palielināt savus ienākumus.  21% norādījis, ka saņēmis algas pielikumu esošajā darba vietā vai to mainot, savukārt, vēl 15% atraduši iespēju piepelnīties citur.

Taču kopumā, ekonomisti pamanījuši, ka Latvija stabili dalās trīs daļās – optimistos, pesimistos un tajos, kas negaida ne labāku, ne sliktāku dzīvi.

Iedzīvotāju atbildes trīs izteiktās grupās sadalās jau vairākus gadus, kas liek domā, ka sabiedrība jau sen noslāņojusies zemu, vidēju, un augstu ienākumu saņēmējos. Un ne viena no  grupām būtiski nav sarukusi. Tikmēr kā vienu no galvenajiem cēloņiem, kas negatīvi ietekmējis mājsaimniecību izdevumus norādīta inflācija. To minējuši 45% aptaujāto jeb teju katrs otrais.  Zīmīgi, tas ir tādēļ, ka aizejošā gadā cenas tikpat kā nav mainījušās.

Savukārt, runājot, kas mājsaimniecības tēriņus ietekmēs nākamajā gadā minēti maksājumi par mājokli, pārtiku, veselību un elektroenerģiju.

Nākamgad minimālā alga no 370 eiro palielināsies līdz 380.  Kopā ar diferencēto neapliekamo minimumu, nosacīti ieguvēji būs tie, kuru ienākumi mēnesī svārstās ap 400 eiro.

Vienlaikus nākamajā gadā stājas spēkā virkne izmaiņu nodokļos, piemēram, par auto ekspluatāciju. Katras ģimenes izdevumus šīs izmaiņa ietekmēs savādāk.