Rozenberga: Latvijas iedzīvotājiem ir svarīgi justies kā daļai no Ziemeļeiropas

Par plaši apspriestu tematu tas kļuva pēc Eiropas Parlamenta (EP) deputāta, bijušā ārlietu ministra Arta Pabrika ieraksta vietnē "Twitter".

Artis Pabriks, EP deputāts ("Vienotība")

ANO oficiāli maina Baltijas valstu statusu no Austrumeiropas uz Ziemeļeiropu. Tur mēs arī piederam.

Latvijas Institūta vadītājas Aivas Rozenbergas vērtējumā – ja ar šo ziņu sociālajos tīklos dalījies tik liels skaits cilvēku, tas liecina, ka Latvijas iedzīvotājiem ir svarīgi justies kā daļai no Ziemeļeiropas. Un, viņasprāt, tas ir jauns stimuls, lai Latvija tuvinātos mērķim, kļūt par tādu zemi, ar ko asociējas Skandināvija.

Aiva Rozenberga, Latvijas Institūta direktore

Ziemeļeiropai ir savs zīmols. Mēs visi saprotam, ka tas apzīmē zināmu vērtību kopumu, augošu ekonomiku, tādas labas dzīves iespējas. Un es domāju, ja mums kāds kādreiz piešķir šādus nosaukumus, ir daudz vieglāk identificēties un sasparoties, lai arī virzītos uz šiem mērķiem. Es domāju, ka Latvijai tādā mentālā ziņā, tas ir tāds mērķis, uz ko iet.

Lai arī ANO, apkopojot statistikas datus par pasaules reģioniem, Latviju, Lietuvu un Igauniju ierindo Ziemeļeiropas grupā, politiski Baltijas valstis ANO joprojām uztver kā Austrumeiropu. Tā skaidro Ārlietu ministrijā (ĀM).

Andrejs Pildegovičs, ĀM valsts sekretārs

Diemžēl ANO vēl saglabājas Aukstā kara dalījums. Diemžēl 28 Eiropas Savienības valstis šobrīd atrodas trīs dažādās grupās. Politiski mēs pagaidām vēl atrodamies Austrumeiropas valstu grupā. Bet mēs redzam, ka zināmos jautājumos parādās zināma attīstība. Un no [ANO] Statistikas pārvaldes puses mēs esam izcelti un pārcelti uz Ziemeļvalstu grupu.

Andrejs Pildegovičs vienlaikus uzsver, ka Baltijas valstu atrašanās ekonomiski vairāk attīstīto Ziemeļeiropas valstu grupā, Latvijai nerada finansiālas sekas, jo iemaksu apmērs ANO institūcijās tiek aprēķināts, ņemot vērā dalībvalstu faktiskos ekonomiskos rādītājus.