Satiksmes ministrs aicina ceļu remontos ieguldīt pensiju fonda naudu

Pret to iestājas finanšu ministre, savukārt investīciju baņķieris Ģirts Rungainis vērš uzmanību uz ceļu būves apšaubāmo kvalitāti un miglainajiem finanšu darījumiem, kas šo nozari apvij.

25 gadu laikā autoceļu remontu deficīts ir uzkrājies 4 miljardu eiro apmērā. Tā ir puse valsts gada budžeta. Spilgts piemērs katastrofālajai situācijai ir Bauskā, kur vietējie pat sola nemierus – bloķēt šoseju, lai vērstu valsts uzmanību uz briesmīgo situāciju.

Piektdien satiksmes ministrs tiksies ar ekspertiem no auditorkompānijas KPMG, kas analizējuši vienu no iespējamajiem scenārijiem: ceļu remontos ieguldīt 2. un 3. līmeņa pensiju naudu, ko šobrīd iemaksā strādājošie. Ministrs atzīst, ka šo sistēmu izskaidrot ir visai grūti.

Pret šo ieceri ir Auguļa partijas biedre, finanšu ministre, kura ceļu remontiem aicina naudu meklēt citviet, piemēram, no akcīzes nodokļa ieņēmumiem.

Pensiju fondus varētu izmantot aizņemoties, ar domu, ka ir kāds labs attīstības projekts, kur līdzekļus var atdot, tas gan, bet graut pensiju ilgtspēju, manuprāt, prātīgi nebūtu.

Ieceri atzinīgi vērtē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs.

Ar košiem izteikumiem, piemēram, ka nākotnē nekādu pensiju nebūs, iepriekš izcēlies investīciju baņķieris Ģirts Rungainis. Teorētiski ideja par pensiju fondu ieguldīšanu ceļu attīstībā viņam nešķiet peļama, taču graujoša var izrādīties šā brīža realitāte un tas, kā ceļi tiek būvēti.

Nav pārliecības, ka ceļu būve notiek caurspīdīgi un pa labām cenām. Otrs  – kamēr nav vienošanās, kāds ceļu tīkls ir vajadzīgs, mēģināt mest iekšā līdzekļus uzturēšanā, nedomājot, kas būs tālāk, tas rada jautājumus. Tie, kas šobrīd maksā pensijas šodienas pensionāriem, viņiem demogrāfiski ir paredzamas vislielākās problēmas.

Satiksmes ministra pārstāve skaidro, ka plašāka informācija par alternatīvām iespējām ceļu sakārtošanas finansēšanai gaidāma aprīlī.