Augstākais vidējais atalgojums, 936 eiro, ir Rīgā, bet zemākais Daugavpilī – 582 eiro

Visstraujāko atalgojuma kāpumu – gandrīz par 14% – pagājušajā gadā piedzīvoja farmācijas un ķīmiskajā rūpniecībā un apdrošināšanā, tā liecina "CV-Online" veiktā pētījuma rezultāti.

Šajās nozarēs vidējā neto alga gandrīz sasniedz 1000 eiro. Savukārt tradicionāli viszemākais atalgojums ir izglītības darbiniekiem. Pagājušajā gadā vidējā alga šajā nozarē bija 554 eiro.

Eksperti prognozē, ka atalgojums valstī turpinās pieaugt gan šogad gan nākamgad vidēji par 5%.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas sociālekonomikas eksperts

Dainis Gašpuitis

SEB bankas sociālekonomikas eksperts

Darba samaksas pieaugums turpināsies, un tas joprojām būs straujāks nekā inflācija, tas nozīmē to, ka reālas algas kāpums saglabāsies. Viņš gan būs lēnāks, tāpēc ka inflācija būs straujāka, nekā mēs piedzīvojam iepriekšējos gados.

Uz anonīmiem iedzīvotāju datiem balstītais pētījums parāda iespējamo aplokšņu algu apmēru. Piemēram, nekustamā īpašuma sfērā oficiāli norādītā alga ir par 37% zemāka nekā tā, ko norāda paši darbinieki.

Turpina pieaugt starpība vidējā atalgojumā starp Rīgā un reģionos strādājošajiem – augstākais vidējais atalgojums, 936 eiro neto, ir Rīgā, bet zemākais Daugavpilī – 582 eiro, kas, līdzīgi kā uzrāda pagājušā gada pētījuma dati, ir par 60% mazāk nekā galvaspilsētā. Savukārt vidējais atalgojums Kurzemē ir 678 eiro, Zemgalē 680 eiro, Latgalē 594 eiro, Vidzemē 649 eiro, bet Pierīgā un Jūrmalā 865 eiro neto.

Vairāk par to LNT Ziņās plkst. 20.00.