Rīga no iedzīvotājiem pērn nekustamā īpašuma nodoklī iekasējusi par 23 miljoniem eiro vairāk nekā plānots

Patlaban Finanšu ministrija strādāja kopā ar Tieslietu ministriju un pašvaldībām, lai sakārtotu NĪN iekasēšanu. Reizniece-Ozola norādīja, ka piedāvājums ir iesaldēt kadastrālo vērtību pieaugumu, kas nozīmē, – tagad ir jāsakārto kadastra sistēmu, lai īpašumu kadastra vērtību atšķirības nebūtu tik ievērojamas, kā ir tagad. "Patlaban īpašumiem, kas atrodas uz vienas ielas, mēdz būt ļoti lielas kadastra vērtības atšķirības, kas ietekmē NĪN. Jāpārskata arī NĪN aprēķina formula, pārskatot zemes, ēkas un kadastra vērtības kopējo īpatsvaru," sacīja finanšu ministre.

Tāpat viņa akcentēja pašvaldību atbildību NĪN apjoma aprēķinos.

Dana Reizniece-Ozola

Finanšu minstre

Svarīgi šobrīd ir saprast, ka pašvaldības ir tās, kas nosaka NĪN likmes. Tām ir dotas ļoti lielas pilnvaras piešķirt atvieglojumus no NĪN. Pašvaldībām būtu jābūt atbildīgākām NĪN piemērošanā.

Viņa arī minēja – pērn Latvijas pašvaldības nekustamo īpašumu nodoklī (NĪN) no iedzīvotājiem papildus iekasēja aptuveni 35 miljonus eiro, un Rīga vien no šīs summas – 23 miljonus eiro.

Dana Reizniece-Ozola

Finanšu ministre

Es domāju, šajos skaitļos slēpjas atslēga. Pašvaldības ne vienmēr sociāli taisnīgi izmanto sev dotās pilnvaras, un iekasē daudz vairāk nekā patiesībā vairāk.