Eiropieši arvien biežāk izvēlas braucienus ar vilcienu, tomēr auto joprojām ir pirmā izvēle

Lidmašīnas, vilcieni un automašīnas – vai eiropieši maina savus pārvietošanās paradumus? Jaunākie "Eurostat" dati liecina, ka atbilde, šķiet, ir jā, lai gan pārmaiņas notiek lēni. Neraugoties uz to, automašīnas joprojām ir pārliecinoši populārākais pārvietošanās veids Eiropā.

2024. gadā automašīnas nodrošināja 69,2% no visiem pasažieru pārvadājumiem Eiropas Savienībā. Lai gan tas joprojām ir pārliecinoši izplatītākais pārvietošanās veids, automašīnu īpatsvars pamazām samazinās.

Pirmo reizi kopš 2014. gada vilcieni apsteiguši autobusus, tālsatiksmes autobusus un trolejbusus. Dzelzceļš nodrošināja 7,5% no visiem pasažieru pārvadājumiem, bet autobusi – 7,3%. Atšķirība ir neliela, un abi transporta veidi joprojām ievērojami atpaliek no automašīnām, tomēr šis ir būtisks pagrieziena punkts, kas nav pieredzēts desmit gadus. Jūras transports joprojām veidoja mazāko daļu – 0,4% –, un tā īpatsvars būtiski nav mainījies.

Ja uz desmitgadi atskatās kopumā, pārmaiņas kļūst vēl izteiktākas. Neviens transporta veids nav audzis tik strauji kā aviācija – kopš 2014. gada tās īpatsvars palielinājies par 3,6 procentpunktiem.

Tas ir ievērojami vairāk nekā dzelzceļa pieaugums par 0,9 procentpunktiem. Tādējādi līdzās pašreizējai vilcienu un autobusu maiņai notikusi arī klusāka pārmaiņa par labu dzelzceļam.

Savukārt automašīnu īpatsvars desmit gadu laikā samazinājies par 2,9 procentpunktiem, bet autobusu – par 1,3 procentpunktiem. Kopējā tendence ir skaidra – arvien mazāka daļa braucienu notiek pa autoceļiem, bet vairāk cilvēku izmanto dzelzceļu un aviāciju, lai gan automašīnas joprojām saglabā pārliecinošu līderpozīciju.

Kā pārvietošanās paradumi atšķiras dažādās valstīs?

Aplūkojot atsevišķas valstis, ES vidējie rādītāji būtiski atšķiras, atklājot ļoti dažādus pārvietošanās paradumus.

Lietuvā automašīnas tiek izmantotas vairāk nekā jebkurā citā ES valstī – 83,7% no visiem pasažieru pārvadājumiem notiek pa autoceļiem. Arī Nīderlande (77%) un Somija (vairāk nekā 75%) nav tālu atpalikušas, un visas trīs valstis ierindojas starp ES valstīm ar vislielāko atkarību no automašīnām.

Savukārt aviācija ir īpaši nozīmīga Horvātijā, kur ar lidmašīnām tiek veikti 45,6% no visiem pasažieru pārvadājumiem. To, visticamāk, veicina valsts salu ģeogrāfija un lielā tūrisma nozīme. Arī Bulgārijā (30,3%) un Kiprā (25,3%) aviācijas īpatsvars ir viens no augstākajiem ES.

Dzelzceļam vislielākā nozīme ir Ungārijā, kur tas veido 11,3% no visiem pasažieru pārvadājumiem, un Austrijā, kur šis rādītājs pārsniedz 10%.

Savukārt autobusi visplašāk tiek izmantoti Maltā, Īrijā un Ungārijā – valstīs, kur dzelzceļa tīkls ir salīdzinoši ierobežots.

Jūras transportam lielākais īpatsvars ir salu un piekrastes valstīs – Igaunijā, Maltā un Horvātijā. Tomēr arī šajās valstīs jūras transports veido tikai nelielu daļu no kopējās pasažieru pārvietošanās.