Ziemeļvidzemes vecie dzelzceļi pārtaps par velobraucēju takām

Lai zaļais dzelzceļš taptu, gan vēl liels darbs priekšā – jācērt krūmi, jāizņem vecie sliežu gulšņi un jāsaremontē pussabrukušie tilti. Limbažu pusē 7 kilometrus garš bijušā dzelzceļa posms jau ir sakopts.

Pagājušā gadsimta 50. gados Ziemeļvidzemē bija plašs dzelzceļa tīkls. Pirms 15 gadiem uz Limbažiem varēja aizbraukt ar vilcienu. Nu sliedes noņemtas un līnijas aizaugušas kokiem.

Aina, kas paveras šobrīd, pēc 2 gadiem būs radikāli mainījusies. Piesaistot teju 1 miljonu eiro Eiropas fondu līdzekļu, kopā ar Igaunijas pašvaldībām sākta projekta "Green Railway" īstenošana. Tas ir projekts, kas paredz bijušo dzelzceļa infrastruktūras objektu sakārtošanu un piemērošanu tūrisma vajadzībām.

Pirmā Igaunijas pilsēta,kas pievienosies zaļajam dzelzceļam, ir Meizakila  -mazpilsēta Igaunijas dienvidos, Vīlandes apriņķī. Tur plānots izveidot arī īpašu dzelzceļa vēsturei veltītu ekspozīciju.

Tikmēr Latvijā pirmrindniece Zaļā dzelzceļa izveidē ir Limbažu pašvaldība, kas jau sakopusi septiņus kilometrus garu bijušā dzelzceļa posmu no Limbažiem līdz Katvaru ezeram, kā arī bijušā šaursliežu dzelzceļa posmu pie Niedrāju – Pilkas purva.

Zaļais dzelzceļš nav paredzēts motorizētajam transportam, bet tur ļauts doties izjādēs ar zirgiem un ziemā varēs arī slēpot. Savukārt, velotūristiem, tā ir iespēja pārvietoties pa drošu maršrutu, nebraucot pa lielajiem ceļiem.

Projekts tikko sācies, bet Alojas novads jau iztīrījuši vairāk nekā 20 km, to dara arī Kocēni. Uz nākamo gadu jābūt posmiem nolīdzinātiem un ap šo laiku sāksim trašu marķēšanu, atpūtas vietu ierīkošanu, tiks atjaunoti arī vecie tilti.

Projekta ieviesēji tic, ka nākotnē zaļais dzelzceļš dos iespēju attīstīt arī uzņēmējdarbību – trases tuvumā veidot nomas punktus, piedāvāt naktsmītnes un ēdināšanas pakalpojumus.

Vienlaikus ir bažas, vai projektā pilnvērtīgi būs gatava iesaistīties arī valsts, jo ne visi vecā dzelzceļa posmi ir atdoti pašvaldībām. Daudzi joprojām ir Satiksmes ministrijas valdījumā.