Gājputni iztukšo Latvijas tīrumus! Cik nopietni zemniekiem ir šādi postījumi?

Cik nopietna zemniekiem ir gājputnu postošā darbība?

Ekrānuzņēmumi

Zemnieks no Salacgrīvas novada Sandris Eizenbergs vēro lielo zosu baru, kurā ir simtiem putnu. Viņi plāno nolaisties uz  tīruma. Ne tikai Sandrim, bet arī citiem kaimiņiem gājputnu aprīļa uzlidojumi sagādā pamatīgas galvassāpes.

Nelūgtas viešņas Sandra Eizenberga tīrumus pavasarī sākušas aktīvi apciemot pēdējos piecus gadus un ierodas ar vācu punktualitāti.

Citā laukā ar ziemas kviešiem zemnieks konstatē  zosu pamatīgus postījumus.

Piemēram, pērn zosu nodarītais kaitējums zemnieka ziemājiem tika konstatēts 8 hektāriem. Pagājušogad par gājputnu nodarītiem postījumiem lauksaimnieki saņēmuši gandrīz 190 tūkstošus eiro lielas kompensācijas. 2015. gadā tas bija par nepilniem 8 000 eiro mazāk.

Ziemāji uz lauka gājputniem ir visvieglāk pieejamā barība, skaidro ornitologi. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc zosis, dzērves, ziemeļgulbji izvēlas ziemas kviešu, rudzu un citu labību laukus.

Meklēt grūtāk pieejamo barību pavasarī viņi nevēlas.

Zosīm, ziemeļgulbjiem, dzērvēm esot ļoti laba atmiņa uz vietām – viņi spēj atgriezties tur, kur bijuši gadu iepriekš līdz ar metra precizitāti, stāsta Kārlis Millers. Piemēram, zosis konkrētajā vietā var aizkavēties diezgan ilgi, jo viņām jāuzkrāj nepieciešams tauku slānis – viņām uz savām ligzdošanas vietām aiz Polārā loka.

Kā legāli pretoties gājputnu postījumiem, nenodarot tiem pāri, šādu veidu nav daudz.

Cilvēka fiziskā klātbūtne un baidīšana tas ir vienīgais veids, kā cīnīties ar gājputnu postošo darbību. Putnu biedēkļi nepalīdzēs, jo pie tiem ātri pierod.

Tikmēr izmisušie zemnieki cer, ka medniekiem ļaus medīt putnus ne tikai rudenī, bet arī pavasarī, bet pret to kategoriski ir ornitologi un citi eksperti.