Atkritumu pārbāztā un smirdīgā dzīvokļa sāga: "Pieauguši cilvēki var dzīvot savā privātīpašumā, kā vēlas"
Kamēr daudzi 1. aprīlī dzina jokus, Bez Tabu pamanījās kārtīgi pastrādāt un pērnās nedēļas nogalē parādīt stāstu par to, kā izskatījās kādā Lokomotīves ielas dzīvoklī Rīgā. Beidzot PVD izdevās saņemt tiesas sankciju, kas ļāva durvis atvērt. Tad nu dzīvoklī redzētais liek uzdot jautājumu – kā iespējams, ka šie cilvēki ilgus gadus ir dzīvojuši šādos apstākļos? Izrādās – pašvaldības institūcijas neko daudz īsti izdarīt šajā jautājumā nevarot, to neļauj likums.
Lai tiktu dzīvoklī, bija jārāpjas pāri mantu kalnam, rāpus lienot uz priekšu gar pašiem gaiteņa griestiem. Kad tikts istabās, tur skats nav labāks – grāmatas, vecas drēbes, dažādi krāmi, pudeles ar duļķainu šķidrumu, fekālijas. Smirdoņa tāda, ka normāli nav iespējams elpot. Šādos apstākļos dzīvo 80 gadus veca sieviete, viņas radinieks un dzīvnieki.
Šādos apstākļos cilvēki dzīvo jau daudzus gadus. 2011. gadā dzīvoklī, kad te ieradās PVD, policija, te bijis tāds pat skats. Toreiz arī izņemti dzīvnieki, dzīvoklis iztīrīts. Bet viss sākas no jauna. Dzīvoklī esošajām mantām neviens klāt ķerties un telpas atbrīvot neviens no malas nedrīkst.
Atgādināsim, ka no dzīvokļa uz dzīvnieku patversmi aizveda deviņus suņus, ezi, trīs pelītes un krupi.
Foto
Vai "vācēji" drīkstēs turpināt savu dzīvesveidu?
Ziņas par dzīvokļu īpašnieku atrašanās vietu ir skopas. Vieni saka, ka tie, iespējams, jau atgriezušies mājās, citi, ka viņi vēl joprojām atrodas medicīnas iestādē. Pēc likuma viņi var atgriezties mājās, aizslēgt durvis nevienam tās neatvērt un turpināt savu dzīvesveidu. Arī atsākt turēt dzīvniekus. Ja tā notiks, ko tad?
Par darbu ar šādiem cilvēkiem ir atbildīgs sociālais dienests. Šobrīd ar likumu nav noregulēts, kā savstarpēji būtu jāsadarbojas dažādiem dienestiem, kuri varētu panākt, ka ar šādiem cilvēkiem var sāk strādāt. Sociālais dienests, mediķi, policija – šāda starpresoru sadarbība, kā atzīst Labklājības ministrijā, šobrīd Latvijā ir klupšanas akmens.
Tikmēr Rīgas sociālajā dienestā norāda, – dienestam nav tiesību ielauzties citu cilvēku privātīpašumā. "Ja šis cilvēks negrib ielaist, nevēlas sadarboties, mums nav tiesību piespiest sadarboties. Cits gadījums, ja dzīvoklī ir mazgadīgi bērni. Taču pieauguši cilvēki var brīvi izvēlēties, kā dzīvot savā privātajā īpašumā," atzīst sociālā dienesta pārstāve.
Ministrijā skaidro, ka šobrīd sociālais darbinieks var vērsties iepriekš minētajās instancēs, bet, vai saņems palīdzību un līdzdarbošanos, atkarīgs no katra ierēdņa.
Skaties video!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
