Bradājamie baseini Ziedoņdārzā un Grīziņkalnā – cik tie ir tīri un vai piemēroti peldēšanai?

Par galvaspilsētas strūklaku un bradājamo baseinu apsaimniekošanu atbild "Rīgas meži". To pārstāve Ieva Bērziņa norāda, ka bradājamie baseini regulāri tiekot tīrīti un apsekoti: "Lai uzturētu šīs vietas tīras, divreiz diennaktī mēs veicam ūdens apsekošanu. Vienu reizi nedēļā mēs mainām ūdeni, jo tie nav caurteces baseini, kā gribētos arī mums, kas nodrošinātu ūdens kvalitāti, bet, protams, ūdens patēriņš tad būtu krietni vien lielāks. Divreiz mēnesī mēs veicam ūdens analīzes un tad reaģējam atbilstoši tam." Vasaras sākums sagādājot papildus rūpes ziedošo augu dēļ – to ziedputekšņi krītot visur, tajā skaitā arī bradājamajos baseinos. Kopumā 2023. gadā strūklaku un baseinu apsaimniekošana tiem izmaksājusi 103 384.00 eiro.

"Rīgas Stradiņa universitātes Aroda un vides katedras" docētājs Ivars Vanadziņš norāda, ka silts un stāvošs ūdens, kurā regulāri nonāk tādas organiskas vielas kā, piemēram, koku lapas, zāle, ādas daļiņas no pēdām, putnu fekālijas, esot ideāla barotne dažāda veida mikrooganismiem, tajā skaitā kaitīgajiem. Tie spējot izaug 1 līdz 2 stundu laikā. Problēmas tie sagādāšot brīžos, ja peldētkārā āda būs kaut nedaudz traumēta, piemēram, noberzta. Ja ir kaut nelieli ādas bojājums, stāvošās ūdens krātuvēs nevajadzētu veldzēties.

Ūdenim jābūt dzidram, tajā nav jārēgojas aļģēm un no tā nav jājūt nepatīkams aromāts. Docētājs rosina skeptiski raudzīties uz bradājamo baseinu izmantošanu, jo nav zināms, kurš tajā ir atpūties iepriekš. "Rīgas mežu" pārstāve Ieva Bērziņa piebilst, ka bradājamie baseini esot vairāk paredzēti kā estētisks vides objekts, tomēr tajos veldzēties neesot aizliegts. Arī viņa aicina iedzīvotājus būt kritikskiem un pašiem novērtēt, vai attiecīgā ūdens krātuve ir piemērota, lai baudītu ūdens priekus.