Uz saturu

Bez Tabu Ekspotīcija. Slepenā Bābelītes elektrostacija!

Klāt pirmdiena, un tas nozīmē, ka sākusies ne vien jauna darba nedēļa, bet arī to, ka aizvadīta kārtējā Bez Tabu ekspotīcija. Šoreiz galamērķi izvēlējās mūsu kolēģis Alberts Dinters, un tas atrodas tepat galvaspilsētā, un, lai cik dīvaini nebūtu, par šo objektu, lai arī tas ir leģendām apvīts, zina ļoti maz cilvēku. Bābelītes elektrostacija, kura celta pirmajos Ulmaņlaikos un kurš savulaik bija slepens objekts.

2016. gada 15. augustā 19:39

Laikapstākļi, kā jau Latvijā ierasts, nelutina, bet, spītējot lietum, sestdienas rītā pie Sporta akadēmijas kuplā skaitā ierodas trešās Bez Tabu ekspotīcijas dalībnieki. Gan tādi, kuri piedalījās iepriekšējās, gan jaunpienācēji.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Foto

Lai arī dažu brīdi lietus līst kā no spaiņiem, visi, apņēmības pilni, sparīgi soļo uz galamērķi. Ir dzirdēts, ka cilvēkiem purvos dažu brīdi var piemesties vadātājs, bet šoreiz tas notiek ar mūsu grupu pilsētā. Bet navigācijas sistēmu spēks ir lielāks par maldīšanās pavēlniekiem un drīz vien nonākam galamērķī.

Bābelītes ezers. Tā apkārtne vien ir vesela stāsta vērta. Sākot no Latvijas pirmās brīvvalsts laikiem, ezera apkārtne ir sporta aktivitāšu cienītāju iemīļota. Ulmaņlaikos uz ezera ledus rīkotas ātrslidotāju sacensības, mežos bijuši skrējēji, riteņbraucēji.

Tieši šis fakts liek aizdomāties par to, kā pirmās Latvijas brīvvalsts laikā valdība ir spējusi, nevienam nemanot, te izbūvēt mūs interesējošo objektu, jo pat būvniecības laikā apkārtne nav bijusi slēgta.

Bābelītes elektrostacija, kuru kara laikā dēvēja par K staciju. Stratēģisko būvi celt sāk 1936. gadā, pabeidz 1939. gadā. Tā paredzēta kā rezerves spēkstacija, ja no ierindas izietu Ķeguma HES vai Andrejsalas stacija.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Elektrostacija ar pilnu jaudu nekad nav iedarbināta, jo nav bijis vajadzības. Ja tas notiktu, tā spētu apgādāt galvaspilsētā esošās valdības mājas, nodrošināt sabiedriskā transporta kustību, radiofona darbību. Celtnes iebūvētas dabiskajās kāpās, apbērtas ar zemi un savulaik redzama bijusi vien ieeja. Mūsdienās redzams daudz vairāk, jo Otrā pasaules kara laikā, 1944.gada oktobrī, kad vācu karaspēks atkāpās no Rīgas, spēkstaciju uzspridzināja, lai tas netiktu padomju karaspēka nagos. Bet klīda arī cita leģenda, ka te nacisti paslēpuši leģendāro Dzintara istabu. Bet tās ir tikai baumas.

Iekštelpās var novērtēt apjomus, kādi būvei bijuši. Lielu interesi ekspotīcijas dalībniekos raisa mistiska ieeja pazemes ejā, par kuras apskati vienojāmies sākumā. Visiem līdzi ir lukturi, dodamies tumsā. Tā ved uz vietu, kur savulaik glabāta dīzeļdegviela ar kuru paredzēts spēkstaciju darbināt. Klīst baumas, ka tušās telpas izmanto nelabā gara izsaucēji.

Pazemes ejai ir atzars. Dodamies lūkot kas ir tur un nonākam otrajā degvielas glabātuvē. Te pamatīgi ož pēc naftas produktiem. Vēstures annālēs atrodama informācija, ka vienā cisternā varēts uzglabāt 3000 m3 degvielas. Ilgi uzturēties pazemē neriskējam. No pazemes izlienam pavisam citā vietā, nekā ieejam. Aplūkojam arī trešo pakalnu, zem kura atrodas vēl viena tvertne. Te pazemē dodas vien pāris drosminieku.

Pirms 77 gadiem izbūvēta ūdens dzesēšanas sistēma, tvertnes, ejas, telpas. Viss redzētais ekspotīcijas dalībniekiem atstājis pamatīgu iespaidu.

Visi kā viens piekrīt vēsturnieka teiktajam, ka šī vieta būtu sakopjama, saglabājama un jāļauj interesentiem to apskatīt. Uz šādas nots, ar pacilātu garastāvokli un pamatīgu devu vēstures faktu noslēdzas trešā Bez Tabu ekspotīcija.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Video

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm