Ģimene šokā – šprotu konservos atrod gaļu ar rīsiem

Līgai un Jānim no Alojas kārtīgu ģimenes maltīti grūti iztēloties bez laša filejas vai žāvētām vistiņām, tomēr šoreiz Jānis kā piedevu izlēma pielikt kaut ko neordinārāku, proti, šprotes, bet nedaudz vīlās, jo, lai gan uz etiķetes rakstīts, ka jābūt zivīm, — šprotu vietā bija gaļa ar rīsiem. Lai gan garšīga gaļa, tomēr —  kā tas var gadīties?

Vēl grūtāk izskaidrojamu situāciju padara tas, ka pāris esot iegādājies tieši šprotes ar zīmola nosaukumu "Keano", jo izrādās, ka tās Latvijas tirgū vairs nepārdodot kopš 2014. gada, proti, – kopš laika, kad pēc Krimas aneksijas Krievija noteikusi embargo lielākajai daļai pārtikas produktu, kas importēti no Eiropas Savienības, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu.

Pāris atceras, ka divas bundžas ar zivju konserviem it kā esot iegādājušies "Top!" veikalā Salacgrīvā, tomēr čeku nav izdevies saglabāt, tādēļ arī veikala pārstāvji atteicās komentēt situāciju, — turklāt veikala reģistrā neesot informācijas, ka "Keano" šprotu zīmols pēdējos gados tiktu pārdots.

Abās iegādātajās bundžās esot bijusi gaļa ar rīsiem, lai gan uz etiķetes skaidrā krievu valodā rakstīts "Rīgas šprotes eļļā", (lieki piebilst, ka šprotu pārdošana ar krieviskajiem nosaukumiem ir pretlikumīga, jo informācijai par preci jābūt pilnīgai un pieejamai valsts valodā). Un vēl uz konkrētajām divām iepakotajām bundžām, kuras iegādājās Līga un Jānis, – neesot gan ne derīguma termiņa, ne reģistra numura.

Tad nu par zīmola izcelsmi zināms, ka šprotu firma "Keano" esot bijis savulaik viens no populārākajiem augstas kvalitātes šprotu tirgotājiem Krievijā, kuri zināmi ar ne vien ar augsto kvalitāti, bet arī stingrām prasībām — tā vismaz to mums skaidro Ventspils konservu fabrikas bijušais valdes priekšsēdētājs Ingus Klindžāns, kurš līdz 2014. gadam sadarbojies ar šo zīmolu. Arī Ingus ir neizpratnē par šo gadījumu un neredz nekādu ražotāja loģiku, jo ir pārliecināts, ka zīmols nekad neesot nodarbojies ar gaļas ražošanu.

Savukārt PVD pārstāvis Andris Vaiders mums stāsta, ka līdzīgi kuriozi gadījumi esot atgadījušies arī ar citu ražotāju produkciju. Proti, pirms gada kāda ražotāja šprotēs esot ielikta makrele, tomēr tā no PVD puses atzīta par cilvēcīgu kļūdu, kur marķēšanas procesā sajauktas kastes, bet šajā gadījumā esot skaidrs, ka bundžas apdrukātas un šāda rīcība notikusi apzināti, ieliekot gaļas produktu zivju produkta vietā.

Tad nu pieejamā informācija par konkrēto ražotāju ir patiesi skopa. Meklējot informāciju krievu valodā, par šo zīmolu atrodam niecīgu informācijas daudzumu —  vien vairākas teju 10 gadus vecas atsauksmes krievu valodā, ka ļoti labs, augstvērtīgs un garšīgs zivju izstrādājums. Tāpat, kā jau iepriekš minēts, zināms, ka uzņēmums pieder Krievijas tirgum un līdz 2014. gadam uzņēmuma produkciju ražoja Ventspils zivju kombināts. Tomēr viltot it kā Latvijā ražotās šprotes krievi mēģinot regulāri, skaidro Ventspils zivju kombināta priekšsēdētājs Ingus Klindžāns.

Tad nu, lai gan šoreiz gaļas izstrādājumi Līgai un Jānim patiesi garšoja, tomēr atbildi, kā tas gadījies, noskaidrot neizdevās. Atliek vien piebilst, ka nereti latviskos nosaukumus zivju produktiem Krievijas uzņēmumi izmantojot, lai maldinātu arī Krievijas pircējus, tieši radot sajūtu par Latvijas produktu kvalitāti.