Francūzis Nikolā Meo dalās, kā uzcept gardas franču pankūkas

Nikolā Latvijā dzīvo jau 15 gadus, ir iemācījies latviešu valodu, uzbūvējis lauku māju Kurzemē, netālu no jūras, ainaviskā vidē. Tagad būvē arī pirti. Strādā par franču valodas pasniedzēju valodu skolā "Lingua Franca".

Nikolā ir precējies ar latvieti Ilzi. Abi iepazinās, kad Ilze mācījās Francijā. Pāris smej, ka par viņiem var uzņemt romantisko kino, kā francūzis savaldzināja latvieti. Tagad ģimenē aug meita Elizabete un dēls Adriens.

Nikolā uzskata, ka Latvija ir lieliska vieta, kur dzīvot. Zaļa, tīra un arī droša valsts, kurā var izbaudīt visus četrus gadalaikus. Savukārt Ilze, runājot par frančiem, uzteic, ka viņi ir ļoti viesmīlīgi, lieli gardēži un Francijā ir ļoti izkopta ēdienu gatavošanas un pasniegšanas kultūra.

Nikolas dalās, kā pagatavot franču pankūkas dažādos veidos: gan kā uzkodas, gan kā pamatēdienu, gan kā desertu. To garšu Nikolā atceras kopš bērnības, jo tradicionālās Bretaņas pankūkas no griķu miltiem cepusi viņa vecmāmiņa un vecvecmāmiņa.

Franču griķu pankūku mīklai nepieciešami vien griķu milti (ne pilngraudu), sāls, ūdens. Miltiem pievieno sāli, nedaudz ūdeni un pakāpeniski maisa. Tad atkal nedaudz pievieno ūdeni un atkal maisa, tad vēl nedaudz ūdeni un atkal maisa. Turpina, līdz iegūst šķidras konsistences pankūku mīklu. Pankūkas sāk cept ne ātrāk kā pēc 8 stundām.

Uzkodām pankūkas smērē ar zivju pastu vai salātu lapu un zivju pastu vai gatavo vegānās galetes – ar salātu lapu un nedaudz ābolu etiķi un ķirbju sēklu eļļu. Sarullē un griež gabaliņos (līdzīgi kā suši). Uzkoda gatava. To pasniedz ar vīnu.

Pamatēdienam griķu uz pankūkām liek parmezāna sieru, olu, vārītu šķiņķi. Ieloka četrās vietās pankūku malas uz vidu, pārklājot pildījumu, veido kvadrātu. Var pildīt tikai ar olu vai rīvētu sieru vai šķiņķi.

Franču saldo pankūku mīklai vajag 500 gramus kviešu miltu, cukuru, 3 olas, nedaudz Rīgas melno balzamu, lai neveidojas kunkuļi, pienu 600 ml.

Saldās pankūkas Bretaņā ēd ar cukurvati vai šokolādi. Francijā arī esot populāri dažādi sautējumi. Arī tie Nikolasam labi padodoties. Pamanījis, ka atšķirībā no frančiem latvieši, piemēram, gaļu cep daudz ilgāk. Franči nedaudz apcep un ēd. Īpaši tas attiecoties uz pīles gaļu. Nikolass, ierodoties Latvijā, bijis pārsteigts, kāpēc mēs pīles tik ļoti pārcepam?! Tagad gan tas pamazām mainoties un arī mūsu restorānos jau pasniedz kā Francijā – nepārceptu pīli.