"Par ķiplokiem rupējamies kā par bērniem!" Meita un tēvs Gulbenes pusē eksperimentē ar ķiploku šķirnēm!

Tēvs Ivars un meita Linda vairākus gadus dzīvoja Anglijā. Linda atzīst, ka vienu mirkli pat Angliju uzskatījusi par savām mājām. Tomēr dienas gāja un nāca apskaidrība par to, ka arvien vairāk gribas atgriezties dzimtenē.

Viss būtu vienkārši, taču ģimeni mocīja jautājums- ko lai Latvijā dara, kur lai strādā un kā lai izdzīvo?

Meita Linda stāsta, ka kādu dienu, tētis Ivars strādājot Anglijā, nejauši nokļuva kādā ķiploku audzētavā. Atbraucot mājās, sajūsmas pilns, viņš stāstīja, ka redzējis milzīgu lauku ar ķiplokiem. Pēc mirkļa atskanējis jautājums: "Varbūt mēs arī tā varam?"

Linda

Ķiploku audzētāja

Sākām ideju pamazām apstrādāt un tā tas arī aizgāja. Palikām pie tā, ka kāpēc gan nepamēģināt!

Pagaišā gada rudenī paši saviem spēkiem sastādījuši pirmo 0,5 m2 ķiploku. Jāpiebilst, ka stādīšana notikusi ar rokām! Darbs esot bijis milzīgs un grūts, tāpēc ziema pagājusi vaktējot augus un pārbaudot, vai viss ir kārtībā.

Ivars

Ķiploku audzētājs

Mēs esam saliedēta komanda! Viens otru uzmundrinām!

Viens no lielākajiem ģimenes pārsteigumiem esot bijis fakts, ka spēcīgajam garšaugam ir šķirnes! Lai gan liela daļa cilvēku ir pieraduši pie klasiskā Ziemas ķiploka, ģimene izvēlējusies ar šķirnēm variēt, izvēloties pavisam asu ķiploku, maigāku un tādu, kura garša līdzinās puravam.

Jāpiebilst, ka šis bijis pirmais gads, kad ģimene audzējusi ķiplokus. Tas bijis ļoti veiksmīgs – ģimene novākusi 4 tonnas augu!

Tomēr tas nebūt viss – nākamais ķiploku ražotāju sapnis ir ražot produkciju no saviem, pašmāju audzētiem un lolotiem imunitātes nesējiem!

Ģimenes galva Ivars atklāj vienu no noslēpumiem brangas ražas iegūšanai- ķiploku vajag kustināt- apravēt tam apkārt un izlasīt nezāles, jo kā pati ģimene saka- šis augs ir izvēlīgs!