"Vai sasalumā patiešām iesprostoti nāvējoši vīrusi? Interesanti, vai arī Latvijai draud briesmas?" jautājumu artavu papildina skatītāja.
Polārpētnieks Kristaps Lamsters ir viens no retajiem latviešiem, kurš pabijis vairākās ledus klātajās un mūžīgā sasaluma skartajās zemēs – Arktikā un Antarktikā. Gatavojoties jau kārtējai ekspedīcijai, ģeologs ieskicē līdz šim redzēto. Kristaps apstiprina, ka globālā sasilšana patiešām dara savu, ledāju kalni grūst un noplok, atklājot arvien vairāk un vairāk līdz šim neizpētītas Zemeslodes daļas un ne tikai.
Jā, globālā sasilšana visaktīvāk norisinās tieši arktiskajos apgabalos. Tas ir – vismaz trīs reizes straujāk temperatūra ir cēlusies. Īpaši tas raksturīgs pēdējām divām desmitgadēm. Var teikt, ka gandrīz visi ledāji pasaulē atkāpjas un to biezums sarūk. Līdz ar to atsedzas arvien jaunas platības un, protams, izkūst no ledus tas, kas tur iesalis.
Ģeologs arī apliecina, ka pēc ledāju atkušanas atrodamas arī tā dēvētās ledus mūmijas jeb sasalušas cilvēku mirstīgās atliekas.
Tomēr tieši maitas jeb beigto dzīvnieku līķi ir kā inkubators dažādiem vīrusiem un baktērijām. Atkūstot ledājiem, potenciāli bīstamās vielas var aizsākt jaunu pandēmiju.
Īstenībā jau jāsaprot, ka vīrusi ir visdaudzveidīgākie un visplašāk izplatītākie bioloģiskie objekti uz Zemes, to norāda Latvijas Biomedicīnas un pētījumu studiju centra zinātniskais asistents Ņikita Zrelovs,
Mikrobiologs gan uzsver, ka vīruss nespējot izdzīvot bez sava saimnieka. Tikmēr epidemiologs Ņikita Trojanskis norāda, ka konkrētās publikācijas autori-zinātnieki vēlējušies pievērst uzmanību atklājumam. Pat ja arī, atkūstot ledājam vai mūžīgā sasaluma kārtai, izdodas uziet, piemēram, dzīvnieka līķi, nepieciešams nākamais ķēdes posms, lai vīruss izplatītos. Piemēram, dzīvnieks, nolaizot maitu, inficēsies pats, bet jau iespējamā saskarē ar cilvēku var nodot vīrusu tālāk, kas savukārt jau var strauji izvērsties epidēmijā vai pat potenciālā pandēmijā.
Līdz ar to arī īpaša vērība jāvelta dzīvnieku infekcijām. Virusoloģija kā nozare esot salīdzinoši jauna – aptuveni 130 gadu, taču tieši Covid-19 pandēmijas laikā tā piedzīvojusi ievērojamu grūdienu. Arī šis vīruss izcēlās no dzīvniekiem – sikspārņiem. Neatkarīgi no līdz šim atklātā, vēl esot daudz nezināmā. Tāpēc nezināmas baktērijas, kas šobrīd vēl guļ mūžīgajā sasalumā, varot būt bīstamas.
"Tur ir diezgan sarežģīts tas proces. Un baidīties no tā, ka tagad viss atkusīs un būs mums katru gadu pandēmija, tā nevajag," papildina Zrelovs.
Šobrīd būtiskākais esot samazināt ietekmi uz vidi un palēlināt globālās sasilšanas tempus, saka polārpētnieks Lamsters.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
