Oskars savā e-pastā saņēma paziņojumu it kā no CSDD par saņemto 160 eiro sodu. Lai to apskatītu, vajadzēja autorizēties ar internetbanku. Tikai vēlāk Oskars saprata, ka iekļuvis krāpnieku nagos.
Pirmo reizi "Smart-ID" profilā ievadot "Pin-1", ekrānā parādījās, ka ir notikusi kāda kļūme, kā rezultātā "Pin-1" jāievada atkārtoti. Pēc tam ekrānā parādījies uzraksts, ka nepieciešams apliecināt savu identitāti, tādēļ jāievada arī "Pin-2".
To izdarot, Oskaram atvērusies CSDD mājaslapa, kuru krustu šķērsu izmeklējis, tomēr informāciju par sodu tā arī nav atradis. Informāciju par sodu meklējis arī www.latvija.lv, tomēr arī tur šādu informāciju neatrada.
Ļaunas priekšnojautas vadīts, Oskars atvēris savu internetbanku.
Oskars
iekļuvis krāpnieku nagos
Savā internetbankā redzēju, ka veikts 939 eiro pārskaitījums "Pigu Latvia". Zvanīju savai bankai, viņi teica, ka pārskaitījumu esmu pats apstiprinājis, neko nevarot iesākt un ieteica sazināties ar pārdevēju. Zvanīju arī viņiem, izstāstīju par notikušo, teica, ka darījumu atcels.
Pirkums ar Oskara naudu veikts plkst. 17.11 un jau pēc 36 minūtēm vīrietis zvanījis internetveikalam "220.lv", lai informētu par notikušo. Drošības labad Oskars tajā pašā vakarā ieradies arī klātienē, lai vēlreiz par notikušo izstāstītu veikala darbiniekiem.
Oskars
iekļuvis krāpnieku nagos
Darbiniecei paprasīju, vai tiešām pasūtījums ir atcelts. Viņa paskatījās sistēmā, no sākuma teica, ka rādās kaut kas savāds, bet pēc tam pateica, ka, jā – rādoties atcelts. Prasīju, cik ilgā laikā naudu atmaksās, teica, ka divu nedēļu laikā. Darbiniece atklāja, ka pasūtīts ir 16. "iPhone" uz Arta Upīša vārda, esot jāpiegādā uz pakomātu Rīgā, Deglava ielā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Tomēr SIA "Pigu Latvia" nolēma Oskaram parādīt pigu un uz oficiālu iesniegumu atbildējuši, ka naudu neatmaksās. "Saņēmu atbildi, ka sūtījums ir piegādāts, tādēļ naudu nevar atmaksāt," raidījumam stāsta Oskars.
Uzņēmumā norāda, ka nauda saņemta 17.13, preces iepakošana sākta pēc divām minūtēm. Vēl 34 minūtes vēlāk sūtījums jau nodots kurjeram, lai no Lietuvas to nogādātu pakomātā Rīgā. Oskars paspēja sazināties ar uzņēmumu, kad prece vēl atradās noliktavā, taču bijis jau par vēlu.
Kārlis Ozols
"220.lv marketplace" pārdošanas vadītājs
Sarunas ieraksts neliecina, ka esam teikuši, ka pasūtījums ir atcelts. Ir neliela nianse, ka mēs atcelsim pasūtījumu. Pasūtījumu nav iespējams apturēt, ja ir atdots loģistikas partnerim. Tik detalizēti tas netiek skaidrots (klientam), bet jāatceras, ka krāpniecības gadījumā ir pienākums vērsties policijā. Krāpnieks, ļoti iespējams, izvēlējās tādu laiku, kad loģistikas partneri tur (noliktavā) ir, fūrē jau paciņa bija ielikta.
Policijā atklāj, ka sūtījuma saņēmējs Latvijā, visticamāk, ir tikai tā saucamais naudas mūlis, kurš krāpniekiem palīdz nogādāt līdzekļus. Salīdzinot šī un pagājušā gada pirmos ceturkšņos, ievērojami samazinājušies telefonkrāpšanā iegūtie līdzekļi, kaut gadījumu skaits strauji palielinājies. Investīciju solījumos izkrāpts divas reizes vairāk nekā pērnā gada sākumā.
Gita Gžibovska
Valsts policijas pārstāve
Jāsaka, ka šāda veida krāpšanas visbiežāk tiek organizētas no ārvalstīm. Parasti no valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības. Parasti zvana, saka, ka ir no policijas, citas tiesībsargājošās iestādes. Stāsta, ka iedzīvotāju banku kontos notiek nelikumīgas darbības. Tāpat šobrīd ļoti izplatīts krāpnieku stāsts, ka tuvinieks iekļuvis nelaimes gadījumā, lai neuzsāktu kriminālprocesu, prasa samaksāt naudu. Tas ir absurdi, jo Latvijā par kukuļdošanu paredzēta kriminālatbildība.
Par katru saskarsmi ar krāpniekiem jāinformē likumsargi. Pēc tam, kad internetveikals atteicies naudu atmaksāt, Oskars ar iesniegumu vērsies Valsts policijā.
