"Cik bieži ir bijis, ka es izmetu drēbes un pēc tam skatos, ka manējās!" Iedzīvotāji Alūksnē spiesti sadzīvot ar kaimiņieni "vācēju"

Diemzeel ir vina.mirusi

[..] tu ar tā redzi savas drēbes

Cilvēks par sevi rūpējas kā prot. Un kāds cits ,kurš būtu pat mācījies, nemaz necenšas palīdzēt vecajai sievietei. Ja no cita stūra nestu prom ,kas nav derīgs ,būtu vienkāršāk. Tā jau nav māka izbazūnēt negācijas. Pat to tekstīliju otrreizēja izlietošana nav sakārtota nozare. Darbs ar cilvēkiem nav pateicīgs.

Piekrītu augstāk izteiktajiem viedokļiem,
tā diemžēl ir slimība, ar varu mūsdienās nepiespiedīsi, pieņemt palīdzību.
Žēl kaimiņu.
Bet kur ir sociālie darbinieki, kāpēc neapzina tantuku un radušos situāciju.
Varbūt mēģināt ar tantuku strādāt, piesaistot arī brīvprātīgo organizācijas, kas varētu dot emocionālo atbalstu sievietei, kā arī, laiku pa laikam iztīrīt viņas dzīvojamo platību.

Cilvēks ir slims. Un viņam vajag palīdzību. Te nekas pēc palīdzības neizskatās.
Tāda pati slimība kā jabkura cita, kas vienkārši ir jāārstē. No dusmošanās, cik zinu, neviena slimība nepāriet.

Es drēbes nododu sarkanajā krustā un redzu, ka kāds tās nēsā. Pat, ja izmestu un kāds paņemtu, arī kkā nebūtu žēl un par to nesūdzētos.
Maisiņu slimība, protams, ir cits jautājums. Bēdīgs jautājums.

Cilvēkam ir vajadzīga psihologa konsultācija, nevis žurnaļugas... Tas viss ir no tā ka cilvēks jūtas vientuļš un izmisis...un jā tas bieži notiek tieši ar inteliģentiem cilvēkiem, viņiem visgrūtāk ir tikt ar sevi galā kad zaudē darbu... iespējams ir finansiālas problēmas... sociālajiem dienestiem vajadzētu biežāk atnākt kaut vai vienkārši parunāt, varbūt piedāvāt kādu palīdzību... nevis sēdēt un gaidīt kad viņus ielūgts uz tēju... Ļoti žēl....ja skolotāja,tad apkārt ir daudz viņas audzēkņu...bet cilvēks nevienam nav vajadzīgs....