Koka ēka Rīgā, Lejas ielā, būvēta 19. gadsimta nogalē. Šobrīd tā sadalīta piecos dzīvokļos un visi iemītnieki saņēmuši informāciju, ka tuvākajā laikā nams jāpamet.
Pie raidījuma "Bez Tabu" vērsusies Dzintra, kura ēkā dzīvo kopš dzimšanas – 57 gadus. Piecu bērnu ģimenē viņa bija pastarīte, kurai šī ēka bija pirmā dzīvesvieta. Šobrīd nama pirmajā stāvā dzīvo viens no brāļiem, kurš savulaik vēlējies dzīvokli privatizēt, procesu arī uzsācis, taču īpašumu birokrātisku šķēršļu dēļ tā arī nav spējis ierakstīt Zemesgrāmatā. Līdzīgā situācijā ir vēl divu dzīvokļu iemītnieki, kuri privatizāciju uzsākuši.
Dzintra
mājā dzīvo 57. gadu
Šeit dzīvoju kopš dzimšanas, mamma no Mežaparka šeit pārvācās 1948. gadā. Viņas pieci bērni piedzima šeit, biju jaunākā. Māja nu skaitoties avārijas stāvoklī. Jumts ir sliktā stāvoklī, ūdens tek iekšā dzīvokļos.
Dzintra mūs laipni ieved savā dzīvoklī otrajā stāvā, kur mantas jau tiek krāmētas promvešanai. Arī Muris neizpratnē sēž pie mantām un cer, ka viņu paņems līdzi. Ēka tiešām ir sliktā stāvoklī, kā stāsta Dzintra – vairāk nekā 50 gadu tā nav piedzīvojusi remontu.
Dzīvokļa beztermiņa īres līgums tika slēgts uz Dzintras mammas vārda, pēc viņas aiziešanas mūžībā pirms nepilniem desmit gadiem sievietei tā arī nav bijis iespējams līgumu pārslēgt uz sava vārda, un visus šos gadus dzīvojuši bez aktuāla īres līguma.
Dzintra
mājā dzīvo 57. gadu
Trīs gadus pēc mammas nāves ņēmos pa Rīgas domi, gribēju pārslēgt līgumu uz sava vārda. Kopš tā laika gaidu. Neviens dokuments nenāk, nevieni rēķini nenāk. Elektrību, gāzi, kur rēķini ir uz mana vārda, apmaksāju regulāri. Vēlos arī pārslēgt īres līgumu, taču nevaru to izdarīt. Saka, ka notiek tiesvedība, nevar noslēgt īres līgumu.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Šobrīd ārzemēs dzīvojošās Ilzes ģimene namā ievācās 1934. gadā jeb pirms 90 gadiem. Ilze vēlējusies dzīvokli privatizēt un šo procesu arī uzsākusi, taču viņas un vēl divu dzīvokļu īpašumtiesības tā arī nav nostiprinātas zemesgrāmatā.
Ilze un vēl divu dzīvokļu iemītnieki, kuri uzsāka, bet nepabeidza privatizāciju, reizē ar paziņojumu par ēkas atbrīvošanu saņēmuši arī rēķinus par pēdējiem 3 gadiem.
Ilze
vēlējās dzīvokli privatizēt
Kāpēc nevarējām ierakstīt zemesgrāmatā? Jo kopš 1990. gadiem notiek tiesas process starp īpašniekiem. Šobrīd mums "Valsts nekustamie īpašumi" atsūta iespaidīgus rēķinus. Pilnīgi neloģiskas summas, nav paskaidrots, kā tas aprēķinātas. Apsaimniekošana šeit bijusi pavisam minimāla.
"Valsts nekustamie īpašumi" tiesvedība ar otru kopīpašnieci ilgusi septiņus gadus, pēc tam vēl divi gadi bijuši nepieciešami, lai īpašumu uzmērītu, tādēļ rēķini izsūtīti tikai tagad.
Ģirts Rūda
"Valsts nekustamo īpašumu" juridiskais un administratīvais direktors
Rēķinos prasām atlīdzināt zemes nomas maksājumus par pēdējiem desmit gadiem, kas nav maksāti, kā arī uzturēšanas izdevumus par pēdējiem trīs gadiem, kas arī nav maksāti. Piemēram, par atkritumu izvešanu. Manā rīcībā nav informācijas, ka šie rēķini apmaksāti. Šai ēkai ir divi kopīpašnieki, pēc likuma darbības ar īpašumu var veikt, vienojoties ar kopīpašnieku. Diemžēl ar otru kopīpašnieku mums nav izdevies vienoties par apsaimniekošanas apjomu. Līdz ar to mēs veicam apsaimniekošanu minimālā apjomā. Līdz šim neviens santīms nav maksāts uzkrājumu fondā, ja "Valsts nekustamie īpašumi" ietu un tērētu līdzekļus, būtu jautājums, kā šos līdzekļus atgūt, jo mēs tērētu nodokļu maksātāju naudu.
Nespējot vienoties ar otru kopīpašnieci, Valsts nekustamie īpašumi gatavi atkal tiesāties, lai īpašuma sadalīšanu atstātu tiesas ziņā.
