Juglas iedzīvotājs cenšas pasargāt vērienīgu skudrpūzni no apzinātas postīšanas
Gatis esot novērojis, ka bieži skudru pūzni kāds demolējot.
Skudrpūznis, manuprāt, ir aizsargājama dabas relikvija! Katru gadu redzu, ka jaunieši šo pūzni izposta! Vai pašvaldība varētu parūpēties par šā pūžņa norobežošanu no esošās dabas takas? Skudras tieši pārvietojas pa dabas taku, loģiski, ka gājējiem un skudrām nākas šo zonu sadalīt. Protams, cilvēks nebūs apmierināts, ja viņu bikšu starā ielīdīs kāda skudra.
Gatis pats savām rokām ap pūzni ir izveidojis koka norobežojumu, lai apkārtējie skudru māju pamanītu. Viņaprāt, domei vajadzētu izveidot metāla režģi, kas pūzni pasargātu. Tāpat rīdzinieks uzskata, ka vajadzētu izveidot tiltiņu, lai gājēji droši varētu šķērsot šo dabas taku, netraucējot meža iemītniekiem.
Juglas iedzīvotāji šo pūzni atceroties jau gadiem ilgi. Cits ejot garām ar līkumu, taču cits pamanījies skudrām iemest kūkas gabalu.
Vēršamies pašvaldībā, taču domē Gata ieteikumus, kā palīdzēt skudrām neplāno īstenot.
Līdz šim ar skudru glābšanas darbiem neesam nodarbojušies, un diez vai tas būtu lietderīgi arī šajā konkrētajā gadījumā. Lai pasargātu skudru pūzni no apzinātas postīšanas, tam būtu jābūt visaptverošam metāla režģim, nostiprinātam zemē, principā – būvei, kurā pašām skudrām, ļoti iespējams, vairs dzīvot nepatiktu.
Entomologs Jānis Dreimanis uzslavējot Gati, ka viņš ir parūpējies par skudrām, taču neredz nepieciešamību taisīt speciālu norobežojumu. Taču viņš atgādinot, ka skudrām nevajag mest pārtiku.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
