"Sasedzu bērnu segā, sēdēju un raudāju!" Skaudra māmiņas pieredze pēc izrakstīšanas no slimnīcas naktī 

ta var notikt tikai latvijaa

vis ir pilnīgi normāli.Slimniekam uzņemšanā tiek sniegta pirmā palīdzība un tālāk ārstēšanās pēc dzīves vietas.Nesaprotu,kur problēma.Pieradušas ka visu pienes uz paplātes.Ir jau pašām jādomā un jājautā,

Cilvēkam ir mēle mutē! Personāla nav ekstrasensi! viņi nevar paredzēt, vai kāds atbrauks pakaļ.!!!!!!! tika pateikst, ka viss ok,mēs jūs izrakstam. ja nav kur iet, tad pasaki! neviens, NEKAD!, ne vienā slimnīcā nedzīs ārā!! vienmēr ļauj palikt. !! un tas neattiecās tikai uz bērnu slimnīcu.!!

Uz ielas jau nepaliek. Drīkst sēdēt uzņemšanā, uzgaidāmajā telpā. Es ar dēlu sēdēju līdz 2 naktī, kāmēr vīrs brauca 100 km no mājām mums pakaļ. Un nē, tāda iespēja kā pārlaist nakti, netika piedāvāta. ?

Protams. Mums visi visapkārt ir vainīgi. Tikai mēs paši vairs nemākam domāt, runāt, pajautāt. Mums vajag, lai pasaka priekšā, piedāvā, iedod utt.

Redziet kluda ka tikai pectam bus pieejama informacija,jo ka var zinat ja nekur tas nau rakstits un protams neviens nepiedavas tadu variantu.Tadas tiesibas ir jazina jau kad ir pacients,bet Latvija nau pieejami pat bukleti vai informacija kadas tiesibas ir pacientam slimnica.Ko drikst ko ne vai ir kada atputas telpa utt.Bet tani pasa laika pret vairakums pacientu izturas ka pret mebeli,velk garuma jo arstiem ir vienalga.Ja pa visu maksa tad biku labak izturas.Citreiz tada sajuta ka arsti un parejais personals jutas aizvainoti un izbriniti ja ko viniem jauta,jeb izradas arste vienu kaiti,bet izradas ir cita(protams ne visi ir tadi arsti un personals,bet zvanot pa telefonu gan otra gala muzigi neapmierinatas vecenu balsis,nelaipnas un pat nevar uzzinat informaciju ko prasam,atbild vel ta:"Ieejat musu majas lapa viss tur ir rakstits!"Bet ka ar tiem kas nelieto tadu domaju gados vecakus cilvekus un ja jau zvana tad grib uzzinat vairak vai precizet ja ne nezvanitu.Jebkura gadijuma tagad vismaz cerams bus informacija pacientiem un parejiem cilvekiem,jo teksta vina pazinoja ka izliks zinu.Bus japarbauda.Dzive var gadities visadi un nenosodisim mati ar bernu,jo mes nezinam kas vinai bijis jaizcies.Zel ka ta ir sanacis sai meitenei ar bernu.Bet varbut kadam noderes sis un ziniet savas tiesibas,jo lielaka dala tapec ta notiek jo vini baltos halatos zin ka 80% no pacientiem nezina savas tiesibas slimnicas un atceraties ka jus ari vel maksajat pa slimnicas pakalpojumiem.

Man bija līdziga situācija 15-16 gadus atpakaļ kad dēlam bija kādi 3 vai 4 gadiņi (vairs precīzi neatminos). Mūs arī izmeta ziemas vidū tieši pusnaktī uz ielas, un es lūdzu istabiņo, jo līdz mājām bija tāls ceļš un sabiedriskais vairs nebrauca un vīrs bija nakts darbā, bet viņi atteica. Nekad neaizmirsīšu tās sajūtas, biju izmisusi. Steigā braucot uz slimnīcu nepaņēmu vairāk naudas, ta kā taksim nepietika. Ilgi mēģināju kādu sazvanīt, bet nekā. Beigās vīrs pierunāja savu draugu lai viņš atbrauc man pakaļ. Uz ielas ar mazu bērnu nostāvēju divas stundas.

Un kapec vakarā ir jaizraksta. Vai nevar izrakstīt no rīta? Vispār normali būtu ja ieprieksajā dienā pateiktu (mēs rīt Jūs uzrakstam,. )

un kas tā par sistēmu, ka bērns tiek izrakstīts no slimnīcas vakarā??? kāpēc netika izrakstīts no rīta, noteikti nebūtu problēmu tikt mājā!?

Tātad stāsts ir par to, ka neviens no slimnīcas viņai neskrēja pakaļ piedāvāt nakstmājas?